Pagāja septiņi gadi. Jauna ģimene Leonam neizveidojās. Ar otro sievu viņš izšķīrās pēc trijiem gadiem – viņiem bija ārkārtīgi atšķirīgi raksturi. Leons aizgāja no darba, lai uzsāktu pats savu biznesu. Pēdējos divos gados viņš pastāvīgi tikās ar meitām un palīdzēja Annai. Viņš nožēloja un no visas sirds atvainojās Annai. Arī meitas sāka dot poztīvus mājienus, ka ir tēvam piedevušas. Leons uzcēla lielu māju un gaidīja.
Annai apritēja 45 gadi, kad viņa ar Leonu atkal sarakstījās. Vēl 15 gadus viņi nodzīvoja kopā. Laulātie kopā ceļoja, pavadīja laiku ar mazbērniem, bet tad Leons pēkšņi saslima. Pārbaudes, briesmīga diagnoze un mēģinājumi cīnīties. Gadu vēlāk viņš pameta šo pasauli. Visu savu biznesu viņš atstāja meitām, bet māju sievai. Neskatoties uz bāgātību, meitas sāka tiesas ceļā cīnīties ar māti par māju. Anna bija psiholoģiski sagrauta. Un Annai kļuva skaidrs, kāpēc meitas tik ļoti uzstāja, lai viņa atkal sarakstās ar bijušo vīru. Jo meitām gluži vienkārši bija bail, ka tēvs neizveido citu ģimeni, un mantojumu nestāj kādam citam.