Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ:
Neiedziļinoties jautājumā par politisku personu līdzdalības nepieciešamību ārkārtas situācijās, veselības ministre Ilze Viņķele un slimnīcas direktore Ilze Kreicberga, sākot no 17.00, aktīvi iesaistījās notikumos, mēģināja ietekmēt vadības ārsta rīcību, devās uz pacientu šķirošanas vietu, demonstrēja neizpratni par spēkā esošiem MK noteikumiem un par rīcību dažādu katastrofu gadījumos. Tas noteikti ir uzteicami, ka visaugstākā līmeņa vadība ir pirmajā frontes līnijā šādos notikumos, tomēr svarīgi ir vispirms iziet kaut galda apmācību bāzes līmeni. Tas aiztaupītu dažu neizpratni par notiekošo un atvieglotu komunikāciju ar iesaistītajām atbildīgajām ārstniecības personām.
Nedaudz traucējoši bija neticami daudzo slimnieku, radinieku, garāmgājēju, nezināmu interesentu, kā arī slimnīcas darbinieku baltajos virsvalkos, kas rosījās pa vidu, deva padomus un nepārtraukti taisīja selfijus.
Plkst. 18.26 evakuācija tika atcelta. Secinājumi par NMPD darbu – visu laiku NMPD vadības ārsta rīcībā bija aptuveni 20 NMPD brigādes. Tās, kas evakuēja pacientus, ātri atgriezās. NMPD Rīgas reģionālajā centrā tika izveidotas 20 rezerves brigādes, bet 12 rezerves brigādes nodrošināja Zemgales reģionālais centrs. Papildus 102 NMPD darbinieki bija gatavi ierasties darbā Rīgā, bet 25 – Zemgales reģionālajā centrā. Tas ir augsts atsaucības līmenis un liecina par kopējo augsto NMPD gatavību ārkārtas situācijām.
Plkst. 20.00 darbs notikumu vietā beidzās.
Tīri teorētiski – kas bija jādara?
Lai pārvaldītu šāda līmeņa ārkārtas medicīnisko situāciju, bija jāiedarbina valsts Civilās aizsardzības plāns, Katastrofu medicīnas plāns, pretterorisma plāni, evakuācijas plāni. P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kā vēlāk izrādījās, sprādzienbīstamās situācijas laikā atradās 900 pacienti, no kuriem 200 bija jāuzskata par smagiem – guloši, intubēti, pēcoperācijas, vai operācijas un aktīvu dzemdību fāzē utt.
Kas būtu bijis jāveic pašai P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai? Bija jāizveido ārkārtas vadības grupa, jāsniedz atbalsts telpu pārmeklēšanā, jāsāk organizēt cilvēku un transporta plūsma slimnīcas telpās un teritorijā, jāpārtrauc jebkādu slimnieku uzņemšanas un ambulatorie pakalpojumi, kā arī manipulācijas, operācijas, diagnostika. Slimnīcai bija jāuzsāk pacientu divu līmeņu šķirošana – nodaļā un centralizēti, izrakstot vieglākos, bet smagākos gatavojot evakuācijai, un jāpieņem lēmums par pavadošo dokumentu nodošanu.
P. Stradiņa slimnīcai bija jāorganizē nojume ar aprīkojumu iespējami tālu no galvenajām ēkām. Slimnīcai sadarbībā ar pašvaldību vajadzēja sākt rūpi par Rīgas satiksmes autobusu piesaisti, jo nav nekas labāks par lieliem autobusiem ar pietiekami daudz sēdvietām īslaicīgai evakuācijai no slimnīcas. Slimnīcas pienākumos vajadzēja būt izvesto pacientu medicīnas uzraudzībai, kas nozīmē organizēt personāla loģistiku, šiem medicīnas darbiniekiem ir jādeleģē uzdevumi – kurš seko kurai pacientu grupai, kurš ved, kurš pieskata, kurš pavada, ja tas nepieciešams. Bet pats svarīgākais slimnīcas administrācijas uzdevums būtu bijis komunikācija ar glābšanas dienestiem un citām slimnīcām, uz kurieni pārvest pacientus, jo centralizēta notikuma vadības grupa jeb Valsts operatīvā medicīnas komisija Veselības ministrijā izveidota netika. Šī iemesla dēļ pašai slimnīcai bija jāorganizē arī komunikācija ar krīzes komunikāciju prasmēm, kas ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem šādā situācijā, jo ir komunikācijas ierobežojumi no policijas puses, un vienlaikus ir jāspēj komunicēt visas nozares vārdā, jo iesaistītas ir vēl daudzas ārstniecības iestādes.
Kas bija jāveic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam?
Kaut arī P. Stradiņa slimnīcas sprādzienbīstamās situācijas gadījumā NMPD vislabāk tika galā ar saviem pienākumiem, nebūtu slikti atkārtot, kas jāveic šādā situācijā NMPD.
NMPD ir jāsasauc Ārkārtas vadības grupa, bet Operatīvās vadības centrā jāveido Notikuma pārvaldības grupa, jānodrošina vadības ārsts un evakuācijas ārsts notikuma vietā. NMPD nekavējoši jādeleģē pārstāvis sadarbībai ar slimnīcu un policiju, jādeleģē pārstāvis Valsts operatīvajā medicīnas komisijā, ja tāda tiek veidota. NMPD ļoti būtiski ir apziņot citas slimnīcas, kas potenciāli var būt iesaistītas seku likvidēšanā un jāpārrauga pieejamie resursi nozarē kopumā. NMPD ir jāpārtrauc pacientu pārvešana, jāpārorientē neatliekamu pacientu hospitalizācija uz citām slimnīcām, vienlaikus atbrīvojot maksimāli resursus pacientu evakuācijai no konkrētās, apdraudētās slimnīcas, jāpalielina konsultatīvo tālruņu kapacitāte, jānodrošina telefoniskas informācijas pieejamība par ārkārtas situāciju.
NMPD ir jāsāk stingra pacientu šķirošana, kas zvana uz 113, prioritāri dodoties tikai uz ļoti augstas un augstas prioritātes izsaukumiem, un jātransportē pacienti atbilstoši profilam uz citām slimnīcām kā alternatīvām hospitalizācijas plānā iekļautajai slimnīcai, kurā izveidojusies ārkārtas situācija. Turklāt NMPD ir jāapziņo papildus savi medicīnas darbinieku resursi, īpašu uzmanību pievēršot arī papildu darbiniekiem Operatīvās vadības centrā. Ir jāiedarbina un jānodrošina papildu operatīvais medicīnas transports, jāaktivizē valsts materiālās rezerves un jāaktivizē Vētru (īpašs materiāltehniskais nodrošinājums liela skaita cietušo palīdzības nodrošināšanai) gatavība. NMPD darbiniekiem ir jāuzņemas vadība un iniciatīva krīzes komunikācijas pasākumos.
Grūtāk rakstīt ieteikumus Veselības ministrijai
Grūtāk rakstīt tādēļ, jo diez šajā institūcijā tos kāds lasīs un ievēros. Un tomēr – tieši Veselības ministrijai būtu jāsasauc Valsts operatīvā medicīnas komisija un jākoordinē daudzo iesaistīto ārstniecības iestāžu sadarbību. Šeit es vēlētos nedaudz precizēt – visvienkāršākā evakuācija no P. Stradiņa KUS būtu, piemēram, uz Rīgas pilsētas 2. un Rīgas pilsētas 1. slimnīcu, ja vien NMPD varētu rīkoties brīvāk ārpus noteiktā hospitalizācijas plāna vai nevaldītu attieksme – tās ir Rīgas, bet šīs te – valsts slimnīcas. Izrādījās, ka vieglāk ir organizēt evakuāciju uz Ogri, nevis uz Rīgas pilsētas 1. slimnīcu. Jāatceras, ka nekad nebūs tādas situācijas, ka Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) spēs uzņemt visus P. Stradiņa slimnīcas pacientus vai otrādi, bet ārkārtas situācijā Rīgā ļoti draudzīga vieglāku, kaut arī neprofila pacientu uzņemšanai ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, ginekoloģiskās pacientes var uzņemt Rīgas Dzemdību nams, bet loģistiski ļoti viegli no P. Stradiņa slimnīcas pacientus pārvest uz Jūrmalas slimnīcu. Tātad – Veselības ministrijai būtu jāapzina kopējos slimnīcu faktiskos resursus, un labāk to būtu izdarīt nevis paaugstināta apdraudējuma brīdī, bet laikus, tikko sākta valsts nozīmes slimnīcas pilna evakuācija. Bez slimnieku evakuācijas Veselības ministrijai būtu jākoordinē medicīnas personāla darbība – vislabāk, ja personāls sekotu pacientiem uz evakuācijas vietu (piemēram, novirzot kardioloģiskus pacientus uz Psihoneiroloģisko slimnīcu, turp līdzi dodas kardioloģiskās nodaļās personāls), bet tas nav lēmums, kuru var pieņemt kapitālsabiedrība P. Stradiņa KUS vai iestāde NMPD.
Veselības ministrijai būtu jāapzina nepieciešamie finanšu resursi un finansēšanas nosacījumi ārkārtas situācijā – kurai slimnīcai par ko un kas maksās, jāpiesaista līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jānorāda, ka ikdienā par vienu dienu stacionārā slimnīcai maksā mazāk, bet, iespējams, – nemaksā nemaz. Pieļauju, ka RAKUS pašlaik veic aktīvas pārrunas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par evakuēto pacientu ārstēšanas apmaksas nosacījumiem… Un pilnīgi noteikti Veselības ministrijai būtu jāapzina evakuācijas finansiālā ietekme uz slimnīcu budžetiem un jāprasa līdzekļi neparedzētiem gadījumiem no Ministru kabineta, tostarp personāla ārkārtas darba stundu apmaksai. Kas tad ir neparedzētie gadījumi (basketbola čempionāts?), ja ne slimnīcas apdraudējums?
Tieši Veselības ministrija varētu uzdot citām slimnīcām sākt vieglāku pacientu izrakstīšanu gultu fonda paplašināšanai, jo ārkārtas situācija Stradiņu KUS noteikti nav ārkārtas situācija RAKUS pacientiem, kuri gaida ārstēšanu, bet tiek izrakstīti ar mērķi atbrīvot vietu evakuētajiem, nenoliedzami smagākā veselības stāvoklī esošajiem Stradiņu slimnīcas pacientiem.
Ministrijai vajadzētu pieņemt lēmumus par spēkā esošiem regulējošiem normatīvajiem aktiem neatbilstošu risinājumu izmantošanu – piemēram, ārkārtas hospitalizāciju, kas neatbilst hospitalizācijas plāniem. Ja mēs atceramies, ka visbiežāk globāli draudi par slimnīcu spridzināšanu attiecas uz psihiatrijas klīnikām, tad ministrijai, piemēram, būtu jāuzņemas atbildība dot rīkojumu psihiskus slimniekus hospitalizēt somatiskos daudzprofilu stacionāros. Iespējams, ka Veselības ministrija varētu lemt pārvest slimniekus uz Infektoloģijas centru vai Biķernieku slimnīcu tieši bez Austrumu slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļas starpniecības.
Sarežģītāka situācija Latvijā ir ar bērniem, jo realitātē mums ir tikai viena bērnu slimnīca. Īpašos gadījumos tieši Veselības ministrijai būtu jālemj par mazo pacientu nogādāšanu pieaugušo klīnikās vai neārstniecības telpās, piemēram, skolu sporta zālēs.
Grūti iedomāties, kā ar šo problēmu varētu tikt galā mūsu Veselības ministrija, bet tieši ministrijai vajadzētu uzņemties civilizētu komunikāciju ar iesaistītajiem dienestiem un sabiedrību un, galvenais, mācīties no katras situācijas nākotnei.
Kas būtu jādara citām slimnīcām un medicīnas iestādēm, kad tās sasniedz ziņas par apdraudējumu kādā konkrētā slimnīcā un iespējamu pacientu evakuāciju?
Katrai slimnīcai ir gatavības plāni, tie ir jāaktivizē. Jāapzina faktiski pieejamie resursi – gultas, resursi (medikamenti, tehniskais nodrošinājums, specifisks aprīkojums), personāls. Loģiski būtu sākt vieglāku pacientu izrakstīšanu, negaidot ministrijas rīkojumu. Vienlaikus būtu jāapzina un jāiesaista papildu personāls. Jāatzīst, ka RAKUS un pārējās slimnīcas tika ar šo galā ļoti labi. RAKUS uzņemšanā ārpus sava darba laika ieradās teju 100 mediķi! Nenoliedzami mediķi bija daudz gatavāki par ierēdņiem!
Lielākā valsts problēma neatliekamajās situācijās – NMPD pārierēdnieciskošana
Latvijā NMPD jau četrus gadus ir iestāde, kur iestādes vadītājai katrs lēmums jāsaskaņo ar Veselības ministriju. Salīdzinājumam – tas būtu tā, ka VUGD būtu pārvērsts par iestādi un iestādes vadītājam būtu jāzvana Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam un jāprasa: “Cik daudz ūdens mums ņemt līdz uz ugunsgrēku?” Līdzīgi, ja par iestādi būtu pārvērsta Valsts policija, policijas priekšniekam vajadzētu vaicāt ministram: vai sūtīt bandītu ķeršanai trīs vai piecus policistus. To – kurus ļaundarus ķert, bet kurus palaist, tad noteiktu iekšlietu ministra padomnieks.
Kāpēc NMPD kļuva par ambulatoru iestādi? Mans iespaids ir tāds, ka toreizējam veselības ministram vajadzēja iejaukties NMPD procesos, un vienīgais viņam saprotamais veids bija sabojāt NMPD, lai atbrīvotu ceļu tajā sev lojāliem cilvēkiem.
Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta noteikumos rakstītajam Veselības ministrija ir definējusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu kā ambulatoro dienestu. Vienkāršoti – Veselības ministrija neredz atšķirību, vai pie pacienta atbrauc ambulatorā māsa veikt injekciju vai speciāli apmācīts, speciāli ekipēts NMPD ārsts – glābt dzīvību. Pasaules Veselības organizācija neatliekamajai medicīnai šobrīd izvirza pavisam citus uzdevumus: neatliekamā medicīniskā palīdzība ir medicīnas disciplīna, kas nodrošina sekundāro slimību profilaksi un pie viena ir arī primārās profilakses daļa. Pēc PVO domām, neatliekamā medicīniskā palīdzība ir horizontāli integrēta sistēma, kas ietver piekļuvi neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību slimnieka transportēšanas laikā, nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanu slimnīcas sākotnējā etapā – uzņemšanas vai neatliekamās medicīnas nodaļā. Un būtiskais – neatliekamās medicīnas sistēma nodrošina daudzus instrumentus sabiedrības veselības uzlabošanai. Šie līdzekļi ietver primāro slimību profilaksi, narkotiku izplatības un vardarbības novēršanu, izglītošanu par personisko drošību, epidemioloģisko uzraudzību, veselības aprūpes darbinieku izglītību un klīnisko apmācību.
Būtisks NMPD uzdevums ir vadošā loma, prognozējot un organizējot palīdzību vietēju un reģionālu dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumā. Tieši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta lomu katastrofas prevencijā šobrīd PVO redz kā nozīmīgāko virzienu sabiedrības veselībā un kopā ar sabiedrības izglītošanu uzskata par primāro un sekundāro profilaksi, kas jāveic šim dienestam. Jau šajā gadījumā Veselības ministrija pierādīja, ka nekādu mērķtiecīgu rīcību apdraudējuma situācijā nespēj veikt politiķi un ierēdņi ar ierēdniecisku apātiju un nekompetenci.
Secinājumi
- Sprādzienbīstamā situācija P. Stradiņa slimnīcā bija izcilas evakuācijas un katastrofas situācijas mācības. Labākas mācības neizdomāt un nenoorganizēt. Iespēja, ka vairākkārt mūžā iznāks būt par vadības ārstu sarežģītās situācijās, ir maza. Katram NMPD ārstam ir jābūt gatavam būt par vadības ārstu un evakuācijas ārstu. Galvenā problēma šajā darbā ir komunikācija no citu partneru puses, kas nekad nav lasījuši MK noteikumus par ārkārtas situācijām.
- Sprādzienbīstamā situācija P. Stradiņa slimnīcā pierādīja, ka vienīgais medicīnas dienests, kas ir gatavs ārkārtas situācijām, ir NMPD. Paldies visiem kolēģiem, kas pārtrauca brīvdienas, atgriezās darbā, veidoja papildu brigādes. Paldies visiem, kas šķiroja un evakuēja slimniekus! Paldies labvēļiem un nelabvēļiem, kas palīdzēja un traucēja ar muļķīgiem padomiem un varas apziņas frāzēm – viņi ļāva šīs mācības iespējami pietuvināt realitātei. Toties visiem šādā katastrofas situācijā iesaistītiem speciālistiem ir ļoti augstas izdegšanas iespējas un salīdzinoši mazi rīcības resursi.
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam Latvijā jābūt pilnīgi neatkarīgam, kas spēj pats pieņemt lēmumus un iesaistīties tajos sabiedrības procesos, kas var apgrūtināt neatliekamās palīdzības sniegšanu. Lielu pasākumu organizācijā, pilsētplānošanā, satiksmes maģistrāļu plānošanā NMPD jābūt vienam no lemjošajiem spēkiem. NMPD jāatgriež dienesta funkcijas, tiesības un atbildība.
- NMPD darbinieku izglītības līmenim jākļūst par nozīmīgu faktoru samaksas sistēmā. Savukārt NMPD darbiniekus iespējami plaši jāiesaista sabiedrības izglītošanā par pirmo palīdzību, profilaksi.
- Latvijas medicīnas pamatu pamats ir ģimenes ārstu dienests un NMPD. Ne velti sabiedriskās domas aptaujas Latvijā par kvalificētāko un augstākā līmeņa veselības aprūpes posmu uzskata tieši NMPD. Saudzēsim savus NMPD darbiniekus – pasaules pieredze liecina, ka tieši neatliekamās palīdzības darbiniekiem ir vislielākais izdegšanas risks un visaugstākā pašnāvību incidence!
