Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Dažreiz visvērtīgākā dāvana cilvēkam ir tā, kam neviens īpaši nepievērš uzmanību. Tāpēc, ka pēc šīm vienkāršajām lietām var slēpties cilvēks var sākt savādāk attiekties pret lietām un pašu dzīvi.
Tieši par to ir šis stāsts no kāda lasītāja.
Mans klasesbiedrs strādā par ķirurgu BKUS (Bērnu Klīniskā Universitātes Slimnīca). Reiz ar viņu runājām, stāstījām par darba notikumiem, praksi, utt. Lēnām pārgājām uz lietām un vēlāk uz dāvanām, tad tēma ievirzījās par pašām dārgākajām dāvanām: kurš, kādas, kad ir saņēmis un tad klasesbiedrs izstāstīja vienu notikumu.
Viņam tad bija 28 gadi. Pie viņa atveda apskatīt 6 gadus vecu meiteni. Nokrita, stipri sasitušies bija. Apskatīja rentgenu, lūzumu, plīsumu nebija – viss ok. Meitenītei bija iedzimts rokas defekts. Rentgena uzņēmumā bija redzama pataloģija.
Apskatīja roku : pirksti mazliet kustas, bet pati roka nekustas mazliet ieliektā stāvoklī. Vecāki stāstīja, ka viņiem tika piedāvāta operācija, bet nekādas garantijas uz rezultātu nedeva, naudas viņiem arī nebija daudz.
Viņš bija jauns ķirurgs, viņam tas likās interesants gadījums, skatoties uzņēmumu, saprata, ka viņš to var labot. Saka, ka jau prātā plānoja operāciju. Palūdza vecākiem veikt detalizētāku izmeklēšanu, palūdza atvest meiteni pie viņa uz privātpraksi.
Īsāk sakot, pēc dažām apskatēm, aprunājoties ar citiem ārstiem, viņš bija pārliecināts, ka spēj palīdzēt meitenei. Izsauca meitenes vecākus un teica, ka veiks operāciju bez maksas, bet viņiem nāksies apmaksāt fizioterapiju meitenei. Viņu klīnikā tādas nebija, viņš ieteica citu, kur viņam par simbolisku samaksu to izdarīs.
Vecāki šaubījās un visu laiku jautāja, vai nepaliks sliktāk un kādas ir garantijas.
– Teikšu jums godīgi, – stāsta klasesbiedrs, – par pianisti un tenisisti viņa nekad nekļūs, bet roka kļūs taisna un viņa pat spēs normāli turēt pildspalvu, un rakstīt.
Tad ierunājas meitene:
– Dakter, zīmēt es arī varēšu? Es ļoti gribu zīmēt.
Māte sāka raudāt, piespiežot pie sevi meiteni, bet tēvs tikai nolaida skatienu.
– Lūk, tā, – teica mans klasesbiedrs man. – Pēc gada es ieguvu pašu dārgāko dāvanu , kuru jelkad esmu saņēmis: pie manis atnāca tā pati meitene ar vecākiem un uzdāvināja man zīmējumu, kuru viņa uzzīmēja speciāli man.
Un viņš parādīja man telefonā bērnu zīmējumu un apakšā bija bērnu rokrakstā uzrakstīts: Paldies dakter!
Padalies ar šo rakstu, lai šis varonīgais ārsts netiktu nepamanīts!
Avots: feins.lv
