Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Kāda sieviete dalījusies nepatīkamā stāstā:
Nu tā…..
Beidzot laikam ir pienākusi mana kārta izteikt savas domas. Šoreiz (un cerams, arī pēdējo) par medicīnas sistēmu un ārstu attieksmi pret pacientiem…
Sāpēja sāns 3 dienas. Pasāp, pāriet, pasāp, pāriet. Pretsāpju medikamenti nepalīdz. Tad nu naktī no 5 uz 6 janvāri plkst 2.00 tiek izsaukti ātrie – sāns sāp nu jau neizturami, temperatūra 37.4 (nekas traks, bet iekaisuma temperatūra).
Atbrauc Saulkrastu NMPD (šoreiz es biju pie apziņas un visu atceros). Nezinu kas bija par ārstiem, bet sieviete blondiem matiem ( ļoti laipna un iejūtīga, paldies!), bet otra, kura mani iztaujāja – gribētos satikt un pateikt “PALDIES” Gados jauna, nelaipnības kalngals. Ienāca iekšā, laikam bija gulējusi un tika iztraucēts miegs. Mana kaķene man gulēja cieši blakus, jo tad, kad man ir slikti, viņa vienmēr ir klāt. Pirmais – aizvācat prom kaķi. Es kaķeni patišinu prom, bet viņa nāk atpakaļ. Viņa vēlreiz – aizvācat kaķi! Ok, kaķis tiek aiznests uz citu istabu un aizvērtas durvis. Tas viss vēl ok – iespējams, viņai taisnība, bet to visu var pateikt savādāk un ar savādāku attieksmi. Nākamais – kas par sūdzībām? Saku, ka sāp sāns. Viņa man saka: pavirzaties tuvāk man, es taču netieku jums klāt! Es domāju, ka es nesadzirdēju labi….. Viņa vēlreiz , jau dusmīgi: pavirzaties pie manis!!! Kamēr draugs attieksmi neizturēja un pateica viņai: viņai ļoti sāp un nevar īsti pat pakustēties, kur pavirzīties?! Tad viņa – ok, kaut ko izdomāšot. Tausta, apskata, jautā visu ko šausmīgā tonī… Visu jautā 2 reizes, tā itkā es nesaprastu, lai runājot skaļāk, jo nedzirdot. Tajā brīdī jau viņa sēdēja pie galda ar muguru pret mani. Draugs atbild manā vietā, tas viņai neder, jautā man, es jau esmu nogurusi no jautājumiem. Beigās tiek pieņemts lēmums par hospitalizēšanu uz Gaiļezeru. Paziņo lai ģērbjos un nāku lejā!!!!!! Nepiedāvāja palīdzību, pat nesagaidīja kamēr saģērbjos, nogāja lejā, iekāpa mašīnā un gaidīja kamēr nāku. Draugs mani burtiski nostiepa pa kāpnēm, mašīnai durvis ciet, tad tā sieviete ar blondiem matiem padeva man roku, palīdzēja iekāpt, savukārt tā vnk sēdēja šoferim blakus, pat nepaskatījās uz mūsu pusi, ne uzprasīja kontakttālruni, ne paziņoja uz kurieni mani vedīs!!!
Braucot uz slimnīcu, viņa visu ceļu runājās ar šoferi un nevienu reizi neuzjautāja par pašsajūtu, par to rūpējās tā otra sieviete, kura sēdēja ar mani. Tad apsedza, tad atsedza, jo temperatūra tikai kāpa un slimnīcā jau bija 38°
Mani aizveda, tā arī es to sievieti vairs neredzēju. Bet gan man sanāks kādreiz pateikties par lielisko attieksmi!
Novēlu lai Tev veicas un nekad nesanāk saskarties ar šādu te “cieņu” pret svešu cilvēku!
Slimnīcā biju 3.20 sadeva zāles, sākās šausmīgs drudzis, tad pārgāja un ap 10.00 palaida mājās. Izrakstīja zāles.
Atbraucu mājās, sāku dzert zāles. Antibiotikas 2 reizes dienā. Pirmā tablete 12.00, tad otrā vakarā. Paracetamols sāpēm un drudzim un Dolmen sāpēm. Iedzēru Dolmen. Bet uz plkst 15.00 jau biju pārdzīvojusi 2 drudžus, temperatūra 39.2°, sāns sāp šausmīgi…
Saucam ātros, apziņas vairs nav, neko nesaprotu un viss vienalga….
Atbrauc atkal Saulkrasti, pavisam cita attieksme, sēž klāt, gaida kad paliek labāk, neļauj pašai iet, mašīnā liek sistēmu, mēra asinsspiedienu, taisa kardiogrammu. Aizvedot uz slimnīcu, temperatūra ar zālēm nosista, puisis vēl atnāk novēlēt ātru atveseļošanos – kā pie cilvēkiem.
Bet – uzņemšanā atnāk ārste, kura no rīta mani izrakstīja, ar jautājumu – kāpēc esat atpakaļ? Kāpēc ātrie atveda? Izstāstu ka palika sliktāk, temperatūra 39.2°, sāns sāp šausmīgi. Viņa man saka – es jums teicu, ka antibiotiskas jālieto 3 dienas un tikai tad palikšot labāk. Es to visu saprotu, bet vai tiešām, ja paliek sliktāk – ko darīt? Gaidīt kamēr nomirstu? Vai tomēr saukt atkārtoti NMPD? Viņa rakstīšot sūdzību par Saulkrastu NMPD brigādi, jo redz atveda mani atpakaļ! Jāpiebilst, ka tur bija ļoti daudz pacientu un ir pašsaprotami, ka netiek galā. Un tā, bez nevienas atkārtotas pārbaudes ārsts vairs pie manis neatnāca, pēc 30 min atnāca kāds vīrietis, kurš vadā visus uz pārbaudēm, iedeva man izrakstu, kurš bija identisks pirmajam no rīta – PATI ESMU IERADUSIES UN TEMPERATŪRA 38°, apmierinošā stāvoklī izrakstīta.
Diemžēl bēdīgi, ka cilvēki, kuri ir atbildīgi par otra veselību, spēj izturēties tik nievājoši, tik bezatbildīgi!!!
Šobrīd esmu mājās ar 38° temperatūru, gaidu, kad paliks labāk, bet esmu sazinājusies ar savu ģimenes ārstu, kurš viennozīmīgi atbalsta NMPD izsaukumu, ja paliek sliktāk.
Un, iespējams, es nemaz ar šīm izrakstītajām antibiotikām nespēšu izārstēt savu uzstādīto diagnozi, tur pēc ģimenes ārsta teiktā ir nepieciešamas sistēmas un zāļu laišana vēnā, bet, ja nu kas, Gaiļezerā es neatgriezīšos un uz slimnīcu tikai caur ģimenes ārstu.
Protams, esot tur, dzirdēju arī sava veida “īpašu” attieksmi pret citiem pacientiem, bet nu….
Šo vēstuli noteikti aizsūtīšu arī kur citur, jo, iespējams, varbūt kāds tiks pasargāts no “sajūtas, ka Tu pats esi saslimis, pats vainīgs un ko atbrauci uz slimnīcu”!
Bet, mīļie ārsti – ja jums Latvijā ir tik slikti, mazas algas, utt – brauciet prom strādāt kur citur, jo neviens no mums “parastajiem cilvēciņiem” neesam vainīgi ka situācija ir tāda.
Bet ja jūs strādājat, tad ar pilnu atdevi un vēlmi palīdzēt, nevis justies slikti!!!
Lai visiem veselība 🙏
