Mūžibā devies ļoti ievērojams ķirurgs

Ar skumjām ziņojam, ka mūžībā aizgājis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu ķirurgs Egils Lavendelis.
Egils Lavendelis dzimis 1962.gada 29.maijā Rīgā Egona un Skaidrītes Lavendeļu ģimenē. No 1980. līdz 1986. gadam studējis Rīgas Medicīnas institūtā. 1986.gadā beidzis pediatrijas fakultāti bērnu ķirurģijas specializācijā.
No 1983. gada studiju laikā sācis strādāt Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Reanimācijas nodaļā par medicīnas māsu un 1986. gadā, absolvējot Rīgas Medicīnas institūtu, turpināja savas gaitas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uzņemšanas un Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā par bērnu ķirurgu.
Otra lielākā praktiskā dzīves interese un darba sastāvdaļā bija organizācija dažādās ar veselības aprūpi saistītās jomās. Jau mācoties medicīnas institūtā, Egīls aktīvi iesaistījās Jauno Mediķu skolā, kas orientēja skolu jauniešus pievērsties medicīnai. Tika organizētas mācības skolēniem un praktiski organizētas vasaras nometnes darbam Latvijas slimnīcās.
Periodā no 1999. līdz 2009. gadam Egils Lavendelis strādāja gan Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrā direktora amatā, gan Traumpunktā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Paralēli darbam viņš arī ieguva izglītību Stokholmā par medicīnas statistiku un prasībām veselības aprūpes iestādēm atjaunotajā Latvijas brīvvalstī.
2009. gadā dr. Lavendelis tika ievēlēts VSIA “Bērnu klīniskajā universitātes slimnīca” par valdes locekli un veica Administratīvā direktora pienākumus. No 2012. līdz 2018. gadam viņš strādāja par virsārstu novietnē Gaiļezers un turpināja veikt bērnu ķirurga pienākumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļa.
No 2018.gada līdz pat pēdējam brīdim dr.Lavendelis turpināja strādāt par bērnu ķirurgu Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļā.
Labā, pozitīvā jautrība izcēla viņu komunikācijā ar kolēģiem. Neparastais humors un skatījums uz lietām ne visiem bija saprotams, tomēr svarīgākais bija viņa pozitīvisms un vēlme padarīt dzīvi labāku. Rūpes par savu ģimeni tam bija apliecinājums.
Skumstam, ka priekšlaicīgi esam zaudējuši ārstu ar izcili asu prātu un daudzpusīgām interesēm.