Tērpu māksliniece Ieva Ādamsone dalās ar savu nostāju attiecībā pret cilvēku laiku un attieksmi.
Es gribu atgādināt par klienta ētiku. Jo es neatbalstu uzskatu , ka pakalpojuma sniedzējs ir zemāka “kasta ” kā pakalpojuma saņēmējs .
Nekad no salona nav aizgājis klients, kam tērps nav uzšūt, lai tas būtu apmierināts . ( es domāju, ka mani klienti neļaus samelot ). Vai arī pasūtījums samainīts vai arī korekti risināta situācija.
Bet tā ir klienta un meistara sadarbība.
1. Nepārceļot / neatceļot vairākas tikšanās .
2. Tērps ir jālaiko arī tad ,kad tas ir sašūts – gludināšana , apstrāde ar līmaudumu var izmainīt auduma struktūru. Un tā nav šuvēju “laža”, bet šūšanas process. Ja kaut kas nav korekti – tas tiek koriģēts. Bet gatavs tērps VIENMĒR! ir jālaiko . Bet ja klientam nav tam laika , vai arī nebrīdinot kavē – tad tā ir klienta attieksme pret pakalpojumu.
3. Bet ja arī ir kāds defekts – kļūda , tad tas vienmēr ir izlabots. Jo arī šuvējas ir cilvēki. Mēs neesam roboti. ( par šo arī klienti neļaus samelot )
4. Gan man ,gan manai komandai ir tiesības slimot un atgriežoties darbā -strādāt prioritārā termiņu secībā.
5. Ja mani nebrīdina par kavēšanos , man nav pienākums gaidīt 40min vietā pusotru stundu .
6. Un jā – pie manis pieraksts ir tāds pats kā pie ārsta, friziera , bankā . Tur neviens negaidīs stundu darba dienas beigās. Bet šodien uzzināju , ka visur gaida – es tik tāda “jūsu augstība” ,kas vēlas ,lai ievērotu manus noteikumus.
Sauciet mani par iedomīgu un augstprātīgu ” jūsu augstibu ” – bet manā darbnīcā ir mani noteikumi . Piedodiet , bet es nevaru izdarīt perfekti savu darbu, ja klients pret pakalpojumu un manu laiku izturas kā pret ko otršķirīgi. Un es negrasos būt pieklājīga šādos brīžos.Man ir dzīve , svarīgi notikumi arī ārpus darba, kas nepakārtojas klientu iegribām