Koronvīruss COVID-19 – ko zinātnieki tev stāsta

Izpētītais līdz 14.03.2020. Materiāls tiks papildināts, ja kļūs zināmas jaunas atziņas.

COVID-19 pandēmija ir liels pārbaudījums gan žurnālistiem, gan iestāžu preses dienestiem, gan arī visai sabiedrībai. Cilvēki cenšas atrast informāciju, lai saprastu, kas notiek, cik bīstams ir tas, kas notiek un kā viņiem tagad rīkoties. Noderīga nav nedz daudzu mūsu „viedokļu līderu” publiskā smiešanās par cilvēku uztraukumu, nedz arī nepamatota panika. Šobrīd sabiedrībai visvairāk vajadzīga ir skaidrība. Tāpēc nolēmu apkopot to zinātnieku informāciju, kuru man pēdējo divu nedēļu laikā ir izdevies atrast avotos angļu un vācu valodās.

Manuprāt, mums trūkst tieši zinātnieku-virusologu, kuri pēta šo koronvīrusu, sniegtās informācija. Svarīgi uzsvērt, ka šeit neparādīsies ne vienkārši ārstu, ne valsts iestāžu, ne arī amatpersonu sniegtā informācija. Man šķita svarīgi nodot latviešu lasītājiem iztulkotu to, ko zinātnieki līdz minētajam datumam ir atklājuši COVID-19 sakarā. Amatpersonām ir jātransportē sabiedrībai informāciju, kura balstīta faktos un skaitļos. Tādos, kādus viņi saņem. Zinātniekiem ir lielāka brīvība, jo viņi drīkst apšaubīt arī oficiāli piegādātos faktus, ja viņi redz, ka tie nav loģiski savietojami ar to, kas viņiem ir zināms par vīrusu un norisēm ap to.

Tālākajā materiālā nav neviena manis pašas teikuma. Esmu tikai iztulkojusi to, ko publiski ir pauduši zinātnieki. Kā avotus izmantoju zinātniskajiem jautājumiem veltītos medijus, kā, piemēram, Hārvardas universitātes avīzē publicēto COVID-19 veltīto sēriju, kā arī vācu sabiedrisko mediju intervijas. No šiem avotiem ņēmu tikai intervijas ar zinātniekiem-virusologiem vai rakstus, kurus viņi paši ir rakstījuši. Nevēlējos riskēt, ka pārpublicēju kāda žurnālista nepareizi atstāstītu šo ekspertu teikto. Tas notiek biežāk nekā varētu domāt.

Tātad, ko mums stāsta virusologi?

Ir jāsaprot, ka COVID-19 ir jauns vīruss, ar kuru cilvēce vēl nav sastapusies. Ar saaukstēšanās vīrusu ir savādāk. Ar to katrs pieaugušais vismaz reizi dzīvē ir slimojis un mēs visi vismaz daļēji esam imūni pret to. Tas nozīmē, ka šos vīrusus imūnsistēma pieauguša cilvēka organismā aptur un mēs tos arī neizplatām tik daudz. Mūsu organisms tos iznīcina jau mūsu ķermenī.

Bērniem šīs imunitātes nav. Varētu teikt, ka bērni šajā ziņā ir imunoloģiski naivi. Tāpēc viņi tik daudz izdala vīrusus – tie vairojas viņu organismā.

Attiecībā uz COVID-19 mēs visi esam imunoloģiski naivi. Izskatās, ka mūsu imunitāte šo jauno vīrusu nepazīst. Tāpēc šo vīrusu replicējam mēs visi, ne tikai bērni vai atsevišķas iedzīvotāju grupas. Šeit mums visiem ir ļoti augsta vīrusa koncentrācija degunā un kaklā un mēs viens otru tādā veidā viegli aplipinām. Mēs uzskatām, ka pie pandēmiska vīrusa mēs visi esam apmēram vienādi infekciozi, kamēr sezonālā vīrusa (plaši izplatītie saaukstēšanās vīrusi) laikā tieši bērni neproporcionāli daudz izplata vīrusu.

Visi pētījumi norāda, ka COVID-19 vīruss pamatā atrodas elpošanas ceļos, tur vairojās un caur klepu tiek nodots citiem. Iespējams, ka vīruss vairojās arī kuņģa un zarnu traktā, bet neizskatās, ka tas infekciozā veidā tiktu izdalīts caur urīnu un fekālijām. Pie citiem vīrusiem, piemēram, Norovīrusa, arī fekālijas ir infekciozas un tā ir liela higiēntehiska problēma. Izskatās, ka ar COVID-19 tā nav.

Kāpēc vīruss tik smagi skāra tieši Itāliju

Acīmredzot Itālijā vīruss tika ievazāts nepamanīts. Tā varēja notikt arī pazīstamajā gadījumā Minhenē. Tur viešņa no Ķīnas vizītes laikā partneruzņēmumā jutās nedaudz slikti, sāpēja galva, ko viņa izskaidroja ar tālo ceļu un laika nobīdi. Kad pēc 2 dienām viņa atgriezās Ķīna un konstatēja vīrusu, viņa piezvanīja vācu partneruzņēmumam un pateica to. Tas deva iespēju Minhenē momentāni veikt karantīnu, izsekot viņas kontaktpersonas un vīrusa tālāku izplatību veiksmīgi apturēt.

Itālijā acīmredzot tā nenotika. Ja Minhenē viešņa nebūtu pabrīdinājusi, tad nav izslēgts, ka mēs līdz šodienai nezinātu par visu Minhenes klāsteri (cluster). Līdz tam brīdim, kamēr kaut kur tuvumā parādītos smags saslimšanas gadījums un mēs tādā veidā atrastu izejas punktu. No Itālijas scenārija nav pasargāts neviens uz pasaules. Iespējams, ka mēs šobrīd Itālijai līdzīgu situāciju piedzīvojam kaut kur citur un par to vēl nezinām. Tad pēkšņi vienā dienā mēs atradīsim 20 saslimšanas gadījumus un nākošajā dienā vēl simts. Ar to ir izskaidrojama iestāžu reakcija uz ceļojumu ierobežošanu. Te situācija mainās no dienas dienā.

Nav neviens jāvaino, arī iestādes nē

Vīruss ir sasniedzis visus kontinentus (tāpēc Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir izsludinājusi pandēmiju. Piezīme I.B.). Ja mums ir maz datu no Āfrikas, vai tas nozīmē, ka tur nav šis vīruss? Nē! Protams, ka mēs šodien sakām, ka cenšamies palīdzēt Āfrikai. Eiropa sūta uz Āfrikas laboratorijām reaģentus, lai viņi varētu veikt testus. Nedomāju, kā tāpēc jau tur viss ir kārtībā. Nav jau tā, ka cilvēki saslimst tikai galvaspilsētā, valsts vienīgās laboratorijas tuvumā.

Neaizmirsīsim arī, ka Āfrikā, ja pieaugušajam ir augsta temperatūra, tad visdrīzāk viņš slimo ar malāriju. Tur nedomās par COVID-19, bet gan par malāriju. Āfrikā cilvēki arī saslimst ar gripu un viņiem ir plaušu karsonis, bet tas netiek diagnosticēts. Mums ir jāiziet no pieņēmuma, ka Āfrikā jau sen ir ar COVID-19 saslimušie, tikai mēs par viņiem nezinām.

Notikumi Irānā norāda, ka vīruss ir izplatīts arī arābu pasaulē. Situācija Irānā ir uztraucoša, jo tā ir nepārredzama. Tur ir pārāk daudz mirušo attiecībā pret diagnosticēto pacientu skaitu. Vienīgi, ka Irānas situācijā mēs apmēram varam saprast, kur ir viņu problēmas, mēs atrodamies kontaktā ar kolēģiem tur. Ar Ķīnu tā nav. Tā ir slēgta sistēma, viņiem ir pašu izveidotas testēšanas metodes, bet mēs nezinām, cik labi tās funkcionē. Tur viss tiek centrāli organizēts.

Skaidrs ir tikai viens – pie pandēmijas nav neviena vainīgā. Mums jābeidz vainot kaimiņus vai ko citu. Tā nav viņu vaina. Pandēmija ir dabas katastrofa, kura notiek palēninātā tempā. Mēs varam tikai visi darīt mums iespējamo, lai to apturētu.

Vai varam COVID-19 salīdzināt ar gripu, no kuras arī daudzi mirst?

Nē, nevaram. Nekādā gadījumā. Mirušos no gripas mēs nosakām pavisam savādāk. Mēs nosakām gripas sezonu teiksim no Ziemassvētkiem līdz karnevāla laikam. Tiek saskaitīti visi šajā laikā mirušie un šo skaitli mēs salīdzinām ar citos mēnešos mirušo skaitu. Starpību mēs uzskatām par gripas upuriem.

Savukārt pie COVID-19 mēs uzskaitām precīzi katru no šī vīrusa mirušo un rēķinām to pret visu saslimušo skaitu. Šis skaitlis paliek aizvien precīzāks, jo vairāk cilvēku mēs testējam. Īpaši pandēmijas sākumā šis skaitlis ir daudz lielāks nekā patiesībā. Jo saslimušos ar viegliem simptomiem mēs nepamanām. Tādā gadījumā mums iznāk liels mirušo skaits pret saslimušo skaitu. Jo vairāk cilvēkus mēs iztestējam, jo precīzāku mirstības statistiku iegūstam. Uhaņā no sākuma izskatījās, ka mirst katrs ar COVID-19 inficētais. Tikai vēlāk mediķi pamanīja, ka ir arī inficētie, kuru slimības gaita ir viegla. Uz slimnīcu, kur cilvēku testē, devās tikai tie, kuri slimoja smagi. Līdz arī to no sākuma izskatījās, ka mirstības procents ir augsts.

Tagad kad mums klāt ir nākuši dati no valstīm, kur ir ļoti laba medicīniskā aprūpe, kā Singapūra, Dienvidkoreja, mēs varam secināt, ka mirstības procents ir robežās starp 0,1 un 0,5 %. Turklāt mēs nedrīkstam sāk šo skaitli attiecināt uz savu apkārtni. Tad mēs saņemsim traģisku rezultātu un tajā nebūs vērā ņemts fakts, ka visi taču nesaslims. Pats galvenais ir saprast, pat ja mēs runājam par to, ka saslims 60 % iedzīvotāju vai 80 %, ir ļoti liela atšķirība, vai šie cilvēki visi saslims mēneša laikā vai divu gadu periodā. Šādā gadījumā pats galvenais ir novērst strauju vīrusa izplatīšanos.

Turklāt pret gripu mūsu rīcībā ir potes, kuras ir efektīvas. Nav nepieciešams noteikt karantīnu, bet vajag aicināt cilvēkus potēties. Diemžēl vēl joprojām cilvēki potējās par maz. Būtu nepieciešams sasniegt 70 % potēto cilvēku īpatsvaru sabiedrībā, lai gripas sezonas laikā panāktu nopietnu saslimšanas gadījumu samazinājumu. Tas pagaidām vēl nav noticis.

Arī jau esošā imunitāte samazina gripas izplatīšanos. Cilvēki, kuri ir izslimojuši gripu, ir mazāk uzņēmīgi pret jaunajiem gripas vīrusiem. COVID-19 gadījumā šādas imunoloģiskās atmiņas mums nav.

Vai ir taisnība, ka gados jauniem cilvēkiem nav jāuztraucas par šo vīrusu?

Virusologi norāda, ka fakts, ka COVID-19 ir bīstams vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuriem pāri par 70 gadiem, nebūt nenozīmē, ka smagas komplikācijas nepārdzīvotu jauni cilvēki. Tā notiek, saslimstot ar gripu, tā bija arī salīdzinoši vieglās 2009. gada „Cūku gripas” laikā. Pat parastas saaukstēšanās rezultātā mēs redzam jaunus un veselus pacientus, kuri pēkšņi ir smagi slimi. Mēs nevaram noteikt, kāpēc tā notiek. Tā var būt sagadīšanās, tur sava nozīme var būt arī ģenētiskajiem priekšnoteikumiem. Ir ļoti grūti pētījumos noteikt un izpētīt tieši ģenētikas ietekmi uz slimības norisi. Uzskatu, ka tur bieži nozīme ir arī pacienta infekcijas vēsturei. Arī tam, vai cilvēks ir smēķētājs. Tieši COVID-19 sakarā uzskatu to par ļoti svarīgu apstākli. Mēs zinām, ka Ķīnā visvairāk smēķē tieši vīrieši un vīruss tur smagāk skar vīriešus. Uz šo mums pieejamo datu pamata esam spiesti izdarīt secinājumu, ka smēķēšana palielina smagu komplikāciju un pat letāla iznākuma iespēju pacientiem.

Arī jauni cilvēki var slimot ar kādām nopietnākām pamatslimībām. Varbūt viņš nesen ir pārcietis vēža operāciju vai viņam ir slima sirds. Šādus pacientus ir nepieciešams ilgāk paturēt novērošanai slimnīcā nekā citus. Līdzīgi, kā tas ir ar gados vecākiem pacientiem.

Ir jāsaprot, ka mums būs daudz inficēto. Lielākai daļai no viņiem infekcija nonāks plaušās. Dažiem tas izraisīs spēcīgu klepu, bet citiem sāks trūkt elpa. Brīdī, kad cilvēka plaušas vairs nestrādās, tad viņam būs nepieciešama mākslīgā elpināšana slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Tā ir kritiskā fāze. Jautājums ir, vai pacienta sirds un asinsvadu sistēma šo slodzi izturēs. Cilvēkiem, kuri ir sportiski un trenēti, tas izdosies vieglāk nekā tiem, kuri jau pie iešanas pa trepēm ir aizdusa. Tieši šie cilvēki ir nozīmīga riska grupa. Respektīvi, mums nav jākoncentrējas uz imūnsistēmu tik daudz, kā uz pacienta vispārējo sirds un asinsrites sistēmas stāvokli.

Protams, risks pacientiem, kuri lieto imūnsistēmu vājinošus medikamentus, arī ir nozīmīgs. Tur kopā ar ārstējošo ārstu ir jāapsver visus par un pret terapijas turpināšanu. Varbūt, piemēram, astmas pacientiem ir iespējams pāriet no kortizonu saturošu medikamentu uz kādu citu. Mums pagaidām nav pietiekoši daudz datu, lai konkrēti pateiktu, kam kādā situācijā kas būtu jādara. Te katram pašam kopā ar ārstu ir jāizlemj sev labvēlīgākais variants.

Vai ir vērts vēl tagad potēties pret gripu un pneimokokiem?

Tas noteikti netraucētu. Pat ja šīs sezonas gripa jau ir beigusies, tad tomēr gripas pote varētu palīdzēt izveidot imunitāti pret nākamās sezonas gripu. Pirms tās rudenī poti var atjaunot.

Vēl svarīgāk, īpaši vecākiem cilvēkiem, būtu vēl tagad potēties pret pneimokokiem. Mēs tagad zinām, ka smagie slimības gadījumi ir saistīti ar plaušu karsoņa rašanos. Pneimokoku pote šo risku mazinātu.

TURPINĀJUMU LASIET NĀKAMAJĀ LAPĀ: