Pārstājiet būt glābējs katrā situācijā. Reizēm cilvēkiem ir ērti atrasties tur, kur viņi atrodas.

Trīsdesmitgadīgam vīrietim ir ērti dzīvot ar māti un sūdzēties, ka viņa viņu kontrolē. Viņam negribās pieaugt un uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Mātei ir ērti stāstīt vecāku lomas grūtības – tā viņa gūst atzinību un atbalstu no visām pusēm. Ir ērti nelūgt palīdzību kādam, bet nogurt līdz bezspēkam, lai taisītu sevi par varoni, veidojot ilūziju, ka visu kontrolē.

Vīrietim ir ērti tikties reizē ar vairākām sievietēm, tēlojot, ka nevar izlemt, kura būs īstā. Tā viņš bēg no īstas tuvības un lēmumu pieņemšanas.

Ir ērti dzīvot ar vīru alkoholiķi, tēlojot – “mūsu ģimenē viss kārtībā”, bet zem tā īstenībā slēpjas nespēja pieņemt lēmumus.

Ir ērti teikt, ka citi ir idioti. Tad var radīt priekšstatu, ka “esi gudrāks”.

Ir ērti piesegties ar to, ka nevēlies aizvainot mammu, līdz ar ko neriskējot uzsākt dzīvot kā pats vēlies.

Ir ērti teikt, ka tevi izmanto, bet nenospraust savas robežas.

Ir ēti pēkšņi saslimt un līdz ar to nerisināt kādas problēmas.

Ir ērti žēloties cik ļoti nemīli savu darbu, bet tai pat laikā neko nemainīt.

Ir ērti visu darīt citu vietā un teikt, ka viņi netiek galā. Tā var kontrolēt.

Ir ērti būt par neatzītu ģēniju un kritizēt visus blogerus, pašam neko nerakstot, vien kritizējot citus.

Ir ērti teikt, ka nekādas prakses un psiholoģija tev nepalīdz, jo tad būtu jāpārvar bailes un jārīkojas citādāk.

Visi, kam vairs nešķitīs ērti tā dzīvot, meklēs izeju.