Šodien viena skumjā ziņa pēc otras. Aizsaukts aizsaulē vēl viens ļoti pazīstams un Latvijā mīlēts cilvēks

Tiešs vārdos un drosmīgs eksperimentētājs uz skatuves. Viņu dievināja gan rokmūzikas cienītāji, gan tūkstošbalsīgs Dziesmu svētku koris. No humorīgās “Mammu, es gribu!” līdz himniskajai “Saule, Pērkons, Daugava”. Komponista Mārtiņa Brauna talants izpaudās dažādos muzikālos žanros – roks, kora dziesmas, mūzikli, kino un teātra mūzika, simfoniskie darbi, arī deju mūzika.
Vienmēr mazliet huligāns un sava ceļa gājējs. ”Viņš ir nervs latviešu muzikā,” tā Mārtiņu Braunu raksturojis dzejnieks Jānis Peters. Par vienu no Trešās atmodas jeb dziesmotās revolūcijas vēstnešiem savulaik kļuva Brauna komponētā mūzika Raiņa poēmas “Daugava” iestudējumam Valmieras drāmas teātrī 1988. gadā – “Saule,Pērkons, Daugava” ir daļa no šī darba. Šī dziesma arī kļuva par Katalonijas neatkarības himnu, ko komponists atzina par ārkārtīgi nozīmīgu notikumu savā dzīvē. Intervijās atzinis, ka visvairāk necieš melus, tāpēc pats allaž bijis tiešs savos izteikumos un patiess mūzikā.
Atstājot izjustu un patiesu muzikālo mantojumu, Mārtiņš Brauns šodien devies mūžībā. Līdzjūtība viņa tuviniekiem, draugiem un talanta cienītājiem.