Izdegšanas sindroms – arodslimība, kas vēršas plašumā!

Nomāktība, depresīvs noskaņojums, bezmiegs, nogurums, darbspēju pasliktināšanās – šie ir raksturīgākie simptomi izdegšanas sindromam.

Arodārsti šādu saslimšanu reģistrē ap 20 pacientiem gadā, bet ir pārliecināti, ka skaits ir vēl lielāks, jo psihoemocionālie riski darbā, piemēram, stress, pārslodze, kļūst arvien izplatītāki.

Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente profesore Maija Eglīte neslēpj izbrīnu, cik ļoti pacietīgi un izturīgi ir Latvijas iedzīvotāji – viņi gadiem, izjūtot pat lielas sāpes, lielu diskomfortu darbā, turpina strādāt, bet pie ārsta nevēršas, jo baidās zaudēt darbu.

«Darba vietās atkarībā no nozares ir daudz dažādu riska faktoru, piemēram, ergonomiskie (tostarp ilgstošs darbs pie datora, nepareizs darba vietas iekārtojums, monotons darbs), ķīmiskie, fizikālie (vibrācija, troksnis, apgaismojums), un pēdējos gados arvien vairāk tiek akcentēti arī psihoemocionālie riski – cilvēkiem ir nedrošība par savu darba vietu, mūsu darba dzīve kļuvusi garāka, darba tempi un apjomi palielinās, strādājošajiem tiek uzstatītas augstākas prasības, bet algas ir nelielas, sabalansēt darba un mājas dzīvi ir problemātiski, respektīvi, cilvēki dzīvo stresā,» skaidro profesore, piebilstot, ka liela daļa darba devēju turpina uzskatīt, ka viņu uzņēmumā, iestādē nav veselībai kaitīgu darba apstākļu. «2006. gadā tā norādīja 43% aptaujāto darba devēju, 2013. gadā – 38%. Un ja, viņuprāt, risku nav – nekas nav jāuzlabo. Bet riski pastāv jebkurā darbā, pat birojā. Risku ilgstoša ignorēšana var rezultēties iegūtā arodslimībā. Piemēram, biroja darbiniekiem visbiežāk konstatē muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimības – ilgstošas sēdēšanas pie datora sekas.»