Neviens vairs neatcerās viņas vārdu, bet pateicoties viņai, visas viņas meitas, mazmeitas un mazmazmeitas saņem no dzīves ne tikai to, kas viņām vajadzīgs, bet arī pārpilnību materiālajā ziņā, modīgus atribūtus un daudz pielūdzēju.
Bet sākās viss tā…
Tajā gadā nometne aktīvi aizstāvējās pret uzbrūkošajiem mežonīgajiem zvēriem. Sievietes medīja un aizsargājās sānu pie sāna ar vīriešiem. Neviens pat nevarēja iedomāties, ka sievietes varētu nenākt ārā no alas, lai necīnītos. Tā tas bija vienmēr – visi kopā.
Medījumu ir ļoti grūti iegūt – teica vadonis – zvēri grib, lai mēs kļūstam pa to medījumu. Mūs gaida bads, ja mums neuzsmaidīs veiksme.
Saime ēdienu jau nebija redzējusi 10 diennaktis un spēks zuda no kareivju ķermeņiem.
Zvēru rūkšana apkārt alai turēja saimi kā ieslodzījumā.
Negaidot viena sieviete, ārēji ne ar ko neatšķirdamās no pārējām, piegāja pie vadoņā un teica:Tu esi stiprs vadonis. Tu esi veikls mednieks. Tu vari ātri skriet un tavs ātrums ir mūsu glābiņš. Neviens tīģeris nevar ar tevi sacensties. Tu viegli apmānīsi šo lielo kaķi, jo tu esi gudrs un uzvara būs tev rokā.
Vadoņa galva pacēlās. Un sieviete turpināja – Mes esam tev traucēklis. Tu vieglāk tiksi galā viens, nevis kopā ar baru sieviešu, kuras tev vajag pasargāt. Kad tu negaidīti parādīsies no alas, tas pārsteigs zvēru un šajā momentā tava bulta pāršķels tam sirdi. Tu to nogalināsi, mēs visi paēdīsim un tad atradīsim vietu, kur neviens zvērs mums netiks klāt. Tu aizvedīsi mūs uz paradīzi.
Šo pateikusi sieviete devās uz savu guļvietu neko negaidot un ne ko nedomājot. Tāpat kā daudzi dēļ bada un karstuma, kas valdīja alā, viņa ieslīga miegā.
Gāja 11tā diena. Sieviete pamodās no kliedzieniem. Un viņa saprata – vadonis ir uzvarējis.
Kamēr visi gulēja, ieskaitot lielo zvēru, vadonis bija izlīdis ārā un, kamēr plēsoņa modies, to nogalinājis.
Vadonis saprata, cik vieda ir sieviete, kura ar viņu runāja, viņš piegāja pie viņas. Viņa teica – tu esi varens vadoni, tu nogalināji zvēru, tagad aizved mūs drošībā.
Un viņš teica – labi, es jūs nogādāšu drošībā. Un pie sevis viņš domāja – sieviete ir mans talismans, viņas ticība man ir svarīga. Tagad es katru dienu gribu just un nākt pie viņas pēc ticības.
Bet sieviete nodomāja – es viņam esmu vajadzīga vairāk nekā viņš man. Es iedvesmošu viņu. Kamēr es ticu viņam – viņš ir mans.
Un pēc daudziem gadiem viņa dziedāja mazmeitai dziesmu, kuras vēstījums ir šāds:
Izvēlies vīrieti, kuram tici no visas sirds.
Katru reizi saki, ko gribi, lai viņš izdara tevis dēļ un viņš to noteikti izdarīs.
Tu esi viņam vajadzīga ar savu ticības spēku.
Tu esi viņam vajadzīga, lai viņš kļūtu varonis.
Tici viņam un lai tava ticība uz viņu pavada jūs katru dienu.
Lai tavi vārdi un tava klusēšana ir pilna ticības uz viņu.
Un viņš tev dos visu, ko vien tev vajadzēs!