Nedaudz par depresiju…

Depresija var piemeklēt katru no mums kādā dzīves posmā. Tā nekad nav aicināta, tāpēc spēj pielavīties ļoti viltīgi. Tā izmanto daudz un dažādus cilvēka darbības un attieksmes elementus.

Viens no galvenajiem depresijas cēloņiem, kas spēj izmainīt hormonālo un ķīmisko disbalansu, ir – stress. Tas ir daudzveidīgs, rosās plašā spektrā.

Nepareiza pašsajūtas uzlabošana: lai stresa situācijās justos labāk, daudzi ķeras pie ne tiem labākajiem līdzekļiem: pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, tiek uzņemta par daudz un nekvalitatīva pārtika, azartspēles, arī neveselīga attieksme un izpratne par veselīgu dzīvesveidu (kas par daudz, tas par skādi!).

Negatīvs paštēls: sevis nonoiecināšana, ielikšana upura lomā, no kuras cieš pats un cieš apkārtējie. Nemitīga vainas apziņa, kura tiek kultivēta, piemēram, sabiedrībā dialogos nemitīgi par kaut ko atvainojoties un lūdzot piedošanu.

Pārlieku liela koncentrēšanās uz raizēm: kad cilvēks ieliek savas dzīves centrā kaut ko, tas sāk vadīt un pārņemt cilvēka prātu, domas un ietekmē arī fizioloģiski.

Nepamatots uztraukums, bažas par kaut ko, par citiem cilvēkiem. Te pieder pieminēt to cilvēku kategoriju, kuri visu laiku izdomā tikai sliktākos scenārijus. Ne tikai par sevi, bet arī par citiem, radot papildus spriedzi un laiktelpu šādām domformām piepildīties.

Šaubas par sevi, nedrošība – atkārtošos, sakot, ka nepārliecība par sevi ir sekas un tai pašā laikā: iemesls daudziem nepatīkamiem notikumiem un situācijām, kas ieved tādā kā apburtā lokā.

Par to, ka stress ir pāraudzis iespējamā DEPRESIJĀ, liecina vairākas pazīmes, viens no tām ir: padošanās sajūta, dažāda veida atkarības (ieskaitot emocionālo ēšanu), raudulīgums, bezmiegs vai tieši pretēji – liela miegainība un nespēja piecelties no gultas, nespēja koncentrēties un atslābināties, apetītes trūkums vai tās pieaugums, svara kritums vai tā pieaugums.

Ko darīt?

Visa pamatā ir VĒLME MAINĪTIES un MAINĪT ESOŠO SITUĀCIJU. Motivāciju darīt ir atrast visgrūtāk, kad ir dziļš, vidēji dziļš depresīvs stāvoklis, tomēr ne neiespējami. Viens no pirmajiem posmiem uz motivācijas atrašanu un uzturēšanu varētu būt atbalsta komandas atrašana, radīšana. Tas ir ļoti svarīgs solis.

Vienmēr labākais rīcības modelies ir: darīt! Darbība ļauj lauzt depresijas radīto letarģisko noskaņojumu un ar to izcelt jaunus panākumus, kas veicina labāku pašsajūtu un atkārtotu pozitīvu darbību, kas ar laiku kļūst par ieradumu. Piemēram, skriešana, pastaigas, sporta klubs, grīdas izslaucīšana no rītiem, trauku nomazgāšana uzreiz pēc maltītes utt..

Te var mani nomētāt ar veciem tomātiem, bet es patiešām zinu, ka tas darbojas un zinu, cik ļoti grūti ir iesākumā startēt ar pozitīvu attieksmi un domāšanu, ticību labajam kā sevī, tā ārpasaulē.

Fiziskās aktivitātes, kas ietekmē fizisko veselību. Jā, ļaujot organismam fiziski justies labi (veselīga ēšana, svaigss gaiss, fiziskās aktivitātes), – var uzlabot psihoemocionālo pašsajūtu.

Viens no svarīgākajiem aspektiem, kas parasti arī rada deperesīvu stāvokli, ja tas iztrūkst, ir savas vietas atrašana, distancēšanās no sliktiem ieradumiem un vides un koncentrēšanās uz panākumiem. Šādos gadījumos es iesaku izveidot savu vēlmju kanvu, kukrā ļaujam strādāt savai zemapziņai, lai atrastu tos iekšējos motivācijas punktus un lai izgaismotos mūsu iekšējais Kodols.

Lai top un izdodas! Nākamreiz: par emocionālo ēšanu.

Ar sirsnību,

Inga Minka