Par civillaulību

Kārtejā neērtā tēma. Šis būs psihologa Aleksandra Šahova viedoklis. Iespējams, kādam pārim tas lieti noderēs.

Civillaulība – tas ir tad, kad sieviete uzskata, ka viņa ir precējusies, bet vīrietis – ka viņš ir brīvs.Man ļoti žēl sievietes, kuras dzīvo neoficiālā laulībā un pēc statistikas datiem tādu ir apmēram 46%.

Es paskaidrošu, kāpēc vīrietis neprecas un parekomendēšu veidus, kā to izmainīt. Jūs vēljoprojām cerat, ka tas notiks pats no sevis? Cerība nav stratēģija. Ģimenes laime ir jābūvē.

Un tā, viss sākās romantiski. Vai arī – ne pārāk. Viņš tev patīk. Vai – ne pārāk. Bet tā vai citādāk, tu piekriti dzīvot kopā, cerot, ka kaut kādā momentā vīrietī ierunāsies sirdsapziņa un viņš piedāvās tev roku un sirdi.

Sieviete iedomājas, ka vīrietis no rīta pamostas un sev saka: “Lūk, blakus man guļ sieviete, ar kuru man ir sekss, kad to vēlos. Viņa par mani rūpējas, gatavo ēdienu, mazgā, gludina, tīra māju, taisa masāžu. Piedevām, es viņai neko neesmu solījis un neko neesmu parādā. Es esmu brīvs un, ja man kaut kas nepatiks vai vienkārši dzeltenais ūdens galvā saskries, es viņu pametīšu un atradīšu sev citu. Man tā ir ērti un komfortabli, bet tomēr es ņemšu un sarežģīšu sev dzīvi! Es precēšu viņu, lai nebūtu brīvs, lai sasietu sevi ar juridiskiem, finansiāliem un morāliem pienākumiem. Un apmaiņā pret to es nesaņemšu neko vairāk, kā to, kas man jau ir, taču šķiršanās gadījumā man radīsies lielas finansiālas problēmas”.

Tu nopietni domā, ka vīrietis spriež šādi? Protams, tu uzskati, ka “viņš ir kārtīgs”, ka viņš precās aiz pienakuma apziņas (ievēroji, ne mīlestības). Taču, ja jau viņš ir tāds, kāpēc gan uzreiz neprecējās?

Atbilde: viņš tevi nemīl.
Ja vīrietis tevi mīl, viņš uzreiz pieteiks savas tiesības uz tevi, burtiski aizvilks uz ZAGSu vai baznīcu un izdarīs visu, lai tu tiktu tikai viņam.

Civillaulība ir dzīve ar devīzi “Izmantošu bez maksas to, kamēr nesatikšu kaut ko labāku”. Vīrietis neprecās tāpēc, ka tu to pieļauj.
“Ko mainīs “zīmogs pasē”? Tas neko nemaina. Tā ir tikai formalitāte”, – sievietes šo frāzi dzird diezgan bieži. Bet tie ir meli. “Zīmogs” nozīmē ļoti daudz ko.

Tas ir vīrieša LĒMUMS: “Es izvēlējos šo sievieti un veltīšu viņai savu dzīvi: savu laiku, savu spēku, savus resursus”. Un lai laulību zvērests – rituāls, vīrieša lēmums ir viņa – reāli.

Tagad vinš sev saka: “Es esmu precējies un tātad man jārīkojas un jāuzvedas atbilstoši: pēc darba man jāiet mājās, es nedrīkstu flirtēt, man jādomā par to, lai pietiktu naudas ģimenei”. Vinš pārstāj meklēt “citus variantus”. Izvēle ir izdarīta. Protams, tas negarantē uzticību 100%. Taču pārkāpt savam lēmumam viņam būs daudz grūtāk. Draugi viņu sauc par “lauleni”, mainās viņa statuss, vīriešu sarunās parādās tēmas, kuras nesaprot vecpuiši.

Vīrieši, neskatoties uz sieviešu mītiem, nebaidās no laulības. Viņi tiecas pēc laulības ar mīļoto sievieti un atdod tai sevi ar prieku. Ja vīrietis baidās no laulības, tātad viņš nemīl sievieti. Tā ir rūgta, bet patiesība.

“Zīmogs pasē” ir rinda nepatīkamu seku vīrietim gadījumā, ja laulība tiek šķirta: nāksies dalīt mantu, maksāt alimentus. Tas nelīdzinās tam, ka tā ir “vienkārša formalitāte”.

Protams, šis “zīmogs” nedos tev mīlestības sajūtu, ja tās nav bijis. Bet vai gan ir vērts dzīvot ar vīrieti, kurš tevi nemīl? Bet no otras puses, “zīmogs” dos aizsargātības un atbildības sajūtu.
Patiesībā šis “zīmogs” ir vīrieša mīlestības izpausme. Atceries – vīrietis runā ar darbiem. Vai par to varetu strīdēties!? Tu taču lieliski zini: ja vīrietis pa īstam mīl, viņš ļoti cenšas pēc iespējas ātrāk vest savu mīļoto pie altrāra un visiem apkārtējiem paziņot: “Tā ir mana sieviete! Es viņu aizsargāšu, apgādāšu un tikai man ir tiesības uz viņas skaistumu, maigumu un mīlestību””. Vai ne tā?
Vīrietis neprec tevi tikai tāpēc, ka… tu viņam to atļauj. Viss. Un punkts. Nav citu iemeslu. Ja var “saldo” saņemt un par to nemaksāt, tad vīrietis šo iespēju izmantos bez jebkādiem sirdsapziņas parmetumiem. Pasvītroju: cerības, ka viņā atmodīsies sirdsapziņa, ir veltas, jo viņš taču tev nesolīja precēt tevi. Viņš pat tevi nepiemānīja. Nu, gandrīz, nepiemānīja.

Ja tev ir bijusi kopdzīve ar vīrieti bez precībām, tad jau tu labi atceries, ko vinš sākumā tev teica. Šī frāze vienmēr ir viena un tā pati, ar nelielām variācijām: “Pagaidām es neesmu gatavs laulībai. Man vajag nedaudz….” un tad seko garš attaisnojumu saraksts, sākot ar triviāliem “tikt skaidrībā ar sevi, ko es gribu”, un “stabilizēt savu finansiālo stāvokli”, beidzot ar eksotiskiem “saņemt sava guru svētību”. Vai arī “pamēģināsim padzīvot kopā un tad jau redzēs”, pazīstami?

Problēma ir tā, ka sieviete dzird ne to, ko domā vīrietis (vispār jau visbiežāk sieviete dod priekšroku piedomāt kaut ko klāt, nevis uztvert “pa taisno”). Viņš saka: “Es gribu ar tevi seksu, gribu, lai tu par mani rūpējies, gribu tavu jaunību un skaistumu, bet negribu par to visu maksāt ar savu brīvību tieši tev. Es pagaidām palietošu to, ko tu man dod, bet, ja tu man apniksi, jebkurā brīdī mēs izšķirsimies bez jebkādām pretenzijām un kompensācijām”.
Taču sieviete dzird: “Man jātiek skaidrībā ar savām jūtām, jānodrošina tev daudz komfortablāki apstākļi un pēc tam es noteikti tevi precēšu”. Vīrietis atļauj sievietei tā domāt. Viņa tic, viņš izmanto.

Krimināllikumā tas apzīmēts kā krāpšana ļaunprātīgi, izmantojot uzticēšanos. Ko tāds krāpnieks nozog tev? Tavu laiku, tavu spēku, tavu enerģiju, tavu jaunību un skaistumu.

Apkopojam rezultātus: vīrietis neprecas tāpēc, ka sieviete viņam to atļauj. Bet kāpēc sievietes piekrīt šādām attiecībām?

Atbilde ir: bailes, vientulība, dziļa neticība sev, sajūta, ka “es neesmu mīlestības cienīga”, zema pašapziņa, “kaut lai tik kāds, bet ir blakus”.
Tās ir sievietes, kuras vecāki, iespējams, nav mīlējuši, kuras tendētas izveidot atkarīgas attiecības. Kā runā mans populārais kolēģis Mihails Labkovskis – “neirotiskas”. Un es viņam piekrītu. Ja sieviete pacieš pazemojošas attiecības “pagaidi, kamēr es vēl neesmu izlēmis”, un vēl attaisno viņu, tas nozīmē, ka tur ir nopietnas psiholoģiskas problēmas. Psihologi jau zin: pašas stiprākās saites ir sado-mazohistiskās. Ne tāpēc, ka laimīgas, bet tāpēc, ka iziet no tām partneri nespēj: Upuris saņem apstiprinājumu tam, ka viņa nav nekā labāka cienīga, savukārt Vajātājs atriebjas Upurim par savām sāpēm, ko izjutis pagātnē, kā likums, no vecākiem. Viņi viens otram ir vajadzīgi. Tāpēc arī civillaulības velkās un ieilgst gadiem…. Vīrietim ir skumji un garlaicīgi, sievietei bailīgi un sāpīgi, bet izšķirties nevar – neirotiskas saites… Dažkārt spēlē spēlīti “krievu akordeons” – izšķīrās, atkal sagāja kopā, izšķīrās un atkal…
Tātad, ko darīt sievietei? Lūk, plāns.

1. Pārstāj sev melot. Apzinies savas patiesās vajadzības un savas emocijas. Iespējams, tās ir kaut kur dziļi, dziļi paslēptas, bet bez kontakta ar tām, nav iespējama vienota sajūta ar sevi pašu, nav resursa sajūtas un nav spēka pārmaiņām.
2. Sagatavojies krīzei: atrodi sabiedrotos, drošu vietu. Sākumā, iespējams, būs slikti. Pēc tam nepanesami. Daudzi aiziet līdz šim punktam un atkrīt atpakaļ, jo nav sagatavojušies: nezin, ko darīt, no kā saņemt atbalstu, nezin, kā uzvesties. Ir vajadzīgi sabiedrotie: draudzenes, kuras tevi atbalsta, vecāki, psihologs, kurš palīdzēs pareizo uzvedības līniju izvēlē.
3. Noteikt robežas. “Dārgais, tu esi spēcīgs vīrietis, es tevi iemīlēju dēļ tā un tā. Reizē ar to es jūtu trauksmi, jo tu vēljoprojām nesi apstiprinājis savu nodomu nopietnību ar savām darbībām. Tu darīsi mani laimīgu, kad apprecēsi. Tā ir mana vajadzība. Apspriedīsim kāzu datumu? Kā Tev šķiet?”
4. Atņemt vērtību. Sastopoties ar pretestību (kas arī ir gaidāma), ir jāpasludina “moratorijs attiecībām”. Tas nozīmē, ka tu no viņa aizej uz mēnesi. Psiholoģija ir tāda, ka vīrietis vērtību saprot tikai tad, kad viņam to atņem. “Tas, kas mums ir, to nenovertējam, kad zaudējam, rūgti raudam”
Atgriezies sākumā. Vīrietim jāatgriežas vecpuiša dzīvē: lai pats sev gatavotu ēst, pats tīrītu, pats uzkoptu, mazgātu, gludinātu. Atņem viņam komfortu, regulāru vieglprātīgu seksu. Tad viņš sāks novērtēt to, kas viņam bija un būs izvēles priekšā, vai tu esi viņa cīņas cienīga.

Moratorijs nedrīkst būt īsāks par mēnesi – tas saistīts ar psihiskajiem procesiem: pirmo nedēļu viņš baudīs brīvību, otrajā sāks skumt, trešajā sāks pierunāt atgriezties, ceturtajā sāks tev sekot. Tad laiks ķerties pie 5. punkta.
Bet, ja viņš tā nedarīs? Tad tu pilnīgi skaidri zināsi, ka tu noteikti viņam neesi vērtība, un viņš par tevi necīnīsies. Uzvelc skaistu kleitu un atrodi sev sevis cienīgu vīrieti.
5. Uzvara. Ja viņš uz ceļiem lūdzas, lai tu atgriezies. Un tu esi jau gatava. Stop! Vēl ir par agru. Tāpēc, ka tad drīz viss atkal atgriezīsies vecajās sliedēs. Ir jābūt noteiktiem noteikumiem, pie kuriem tu atgriezīsies: noteikts kāzu datums un parakstīta Ģimenes Konstitūcija, pēc kuras tiks būvēta jūsu ģimene.
Tev tas viss šķiet sarežgīti? Vai tu kādreiz esi saņēmusi kaut ko ļoti vērtīgu viegli?

Avots: Ginta Filia Solis