Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Jaundzimušā bērna zarnu funkcionēšana ir atkarīga ne tikai no imunitātes, bet arī kopējās bērna attīstības un noskaņojuma. Zīdaiņa pielikšana pie krūts pirmajās dzīves stundās, kā arī turpmāk barošana ar krūti, spēlē ļoti lielu lomu zarnu mikrofloras izveidošanā un disbakteriozes ārstēšanā.
ZARNU MIKROORGANISMI.
Mātes organisms – tā ir sterila vide priekš bērna, bet dzimšanas procesā bērns nonāk pasaulē, kur ir liels skaits mikroorganismu. Mikrobi jau daļēji nonāk mazuļa zarnās izejot caur dzemdību ceļiem, bet saņemot pirmo reizi pienu, mikrobu skaits ievērojami pieaug. Mikrobu un cilvēka organisma pastāvēšana ir abpusēji labvēlīga un to sauc par simbiozi. Simbioze ir tad, kad bakterijas ir pareizā attiecībā un ja pārkāpj šo attiecību, tad var notikt: imunitātes pazemināšanās, var attīstīties hipovitaminoze, anēmija un rahīts. Zarnu mikroorganismus iedala divās grupās: saharolītiskās baktērijas un fakultatīvas baktērijas. Saharolītisko mikrobu baktēriju ir no 97% visām bakterijām (laktobakterijas, zarnu nūjiņas un enterokoki). Šīs grupas mikrobi attiecāmi pie labiem mikrobiem un tiem noteikti jāatrodas kunģī: veicot aizsargfunkciju lai varētu labāk pārvārēt pārtiku, uzturēt labu imunsistēmu un pašsajūtu. Fakultatīvu floru mikrobu klātbūtne nav obligāta, tie mēdz būt: stafilokoki, rauga sēnītes u.c. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem (stress, nepareizs uzturs, vāja imunitāte, traumas) šie mikrobi var izplatīties un izraisīt zarnu infekciju vai arī citas slimības. Un ja pieaugušajiem tas notiek noteiktos apstākļos, tad bērnam – vienmēr.
MIKROFLORAS VEIDOŠANĀS
Jaundzimušam bērna imunsistēma vēl nav izveidojusies. Lai bērnu aizsargātu no mikrobiem, ļoti svarīgi bērnu uzreiz pēc dzemdībām uzlikt mātei uz vēdera (viņas āda iedod daļu mikrofloras) un pirmās dzīves stundās pielikt pie krūts. Ar pirmām piena lāsēm (tautā sauc par pirmpienu) tiek ielikts veselības pamats, izstrādājās un nostiprinās imunitāte. Imūnglobalīni, kas atrodami pirmpienā, tiek saražoti mātes organismā un reaģē uz infekcijām ar to, ko viņa slimojusi. Tāda veidā, jaundzimušais iegūst savdabīgu poti, kas aizsargā viņu pirmajā dzīves gadā. Nākāmajās 3 – 5 dienas pēc dzemdībām, bērna zarnas arvien tālāk inficējās gan ar lietderīgiem, gan patogēniem mikrobiem un rezultātā attīstās disbakterioze. Bērnam ir novērojama ūdenņaina caureja, piena atgrūšana un sāpes vēderā. Taču pēc pirmās nedēļas noderīgie mikrobi sāk izspiest patogēnus.
Zarnu disbakterioze neattiecās uz slimību un tai būtu jāpazūd otrās nedēļas nogalē, ja nav nelabvēlīgu faktoru (ārstēšana ar antibiotikām, neiznesāts mazulis u.c.). Jāievēro nedaudzi nosacījumi: jāpieliek pēc iespējas ātrāk pie krūts; vismaz vienu mēnesi jābūt krūts barošanai un mammai jābūt kopā ar mazuli, jo šie nosacījumi spēlē nozīmīgu lomu zarnu mikrofloras veidošanā, pretējā gadījumā var attīstīties patiesā disbakterioze.
PATIESĀ DISBAKTERIOZE
Jaundzimušais, kuram ir traucēta zarnu mikroflora mēdz: slikti gulēt vēdersāpju dēļ, kuras visbiežāk izpaužās pēc 2 stundām kā pabarots kā arī mēdz uzvesties nemierīgi. Bērnam ir novērojama vēdera uzpūšanās, vemšana un bieži piena atgrūšana. Dažiem bērniem disbakteriozes dēļ var arī būt caureja vai arī aizcietējums. Disbakteriozi mēdz iedalīt: kompensētā un nekompensētā. Kompensētā disbakterioze ir tāda – bērns jūtās apmierinoši, viņš labi guļ, labi uzņem svaru un tikai paņemot fekāliju analīzes, var konstatēt mikrofloras traucējumus. Šajā gadījumā vecāki vecuma bērniem ārstēšana nav nepieciešama, bet ja kompensētā disbakterioze konstatēta jaundzimušajam – tad ārstēšana ir obligāta, savādāk varētu notikt mikrofloras traucējums (mēdz notikt zobu augšana, saaukstēšanās un būs jāpāriet uz mākslīgo pienu) un visdrīzāk var pāriet nekompensētā disbakteriozē. Nekompensētā disbakteriozē konstatētas daudz sūdzību un paši vecāki saprot, ka bērnam nepieciešams efektīvs ārstēšanas kurss.
DISBAKTERIOZES ĀRSTĒŠANA UN PROFILAKSE
Mātes piens ir – pašas labākas zāles, lai ārstētu disbakteriozi. Mātes piens nodrošina līdzsvaru starp mikrobiem (laktobaktērijas, zarnu nūjiņas, bifidobaktērijas), palīdz pilnvērtīgai sagremošanai, uztur veselīgu mikrofloru un novērš alerģijas riskus. Ja krūts barošana nav iespējama, tad vajadzētu lietot adaptētus piena maisījumus (tie ir tādi maisījumi, kuru sastāvā ir dzīvās baktērijas; kas satur probiotiķus un skābpienu) un tikai pēc ģimenes ārsta norādījuma. Lai noteiktu diagnozi, bērnam paņem fekālijas uz bakterioloģisku analīzi un nosaka precīzu ārstēšanas metodi un parasti ārstēšana norit divos posmos. Pirmajā posmā vajadzētu apturēt patogēnu mikrobu augšanu un to mēdz darīt ar zarnu antiseptiķu palīdzību un speciālām antibiotikām. Otrā posmā – ievada zarnās veselīgu mikrofloru (tas nozīmē, ka jāsāk lietot probiotiķi – preparāti, kuru sastāvā ir dzīvi mikroorganismi).
Lai bērnu pasargātu no disbakteriozes, vēl pirms grūtniecības, topošai māmiņai vajadzētu apmeklēt ginekologu un pārbaudīt savu veselību, un ja ir konstatēta dzimumorgānu infekcija, tad nekavējoties to vajadzētu izārstēt. Arī nekad nav par vēlu, to izārstēt grūtniecības laikā. Topošai māmiņai jāievēro veselīgs dzīvesveids, jālieto pilnvērtīgs uzturs un jālieto nozīmētās antibiotikas un tad disbakterioze visdrīzāk neskars topošo mazuli. Kā arī būtu ieteicams, aizbaukt uz dzemdību namu un izjautāt vecmāti, ka norit dzemdības (tas būtu cik ātri varēs pielikt pie krūts mazuli un vai varēs būt kopā).
