Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Ja jūs domājiet, ka “labsirdīgs” nozīmē “naivs”, tad jūs maldāties! Speciālisti apgalvo, ka labsirdība ir viena no galvenajām intelekta pazīmēm.
Citiem vārdiem sakot, labsirdīgi cilvēki ir visgudrākie.
Neirobiologs Ričards Devidsons saka: “Veselu smadzeņu pamats ir labsirdība.” Viņš skaidro, ka labsirdībai ir nepieciešamas spējas domāt ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Galu galā intelekts tiek noteikts kā “spēja iegūt un izmantot zināšanas un prasmes”.
Tas ir, ka būt gudram nozīmē nevis vienkārši iegaumēt dažādus faktus, bet rast pielietojumu savām zināšanām ikdienas dzīvē.
Egoismam, ļaunumam un naidam pret citiem daudz prāta nevajag. Darīt visu, ko sagribas, nedomājot par sekām un citiem cilvēkiem, ir vienkāršāk par vienkāršu. Tā rīkojas pat baktērijas un vīrusi, kuriem smadzeņu nemaz nav: tie vairojas, kad sagrib, pat, ja tas nogalina viņu nēsātāju.
Taču labsirdīgi cilvēki bieži dara labas lietas, upurējot kaut ko no sevis. Viņi tērē savu laiku, naudu un resursus, lai dotu citiem to, kas tiem nepieciešams. Viņi ir spējīgi domāt un apzināties, ka labie darbi padara labāku visu pasauli, nevis tikai viņu mazo nostūrīti.
Devidsons nav vienīgais eksperts, kurš apgalvo, ka labsirdīgie cilvēki ir gudrāki. Daudzos pētījumos ir secināts, ka ļauniem cilvēkiem intelekts ir zemāks.
Kādā kanādiešu pētījumā tika konstatēts, ka cilvēkiem ar noslieci uz rasismu un aizspriedumiem, ir zemāks IQ, nekā iecietīgākajiem.
Lieta tāda, ka nosliece uz rasismu un aizspriedumiem ir saistīta ar nespēju pielāgoties pārmaiņām, bet tā ir vēl viena zema intelekta pazīme.
Un tas ir pilnīgi loģiski. Lai spētu pieņemt pārmaiņas, ir jāpieliek garīgas pūles.
Sākumā ir jāsaprot, kāpēc pārmaiņas ir nepieciešamas. Pēc tam ir jāatsakās no novecojušiem pasaules uzskatiem. Un tas ir grūti pat visgudrākajiem.
Visbeidzot ir jāapzinās – lai kā mūs biedētu pārmaiņas, tās padara mūsu dzīvi un visu apkārtējo pasauli nedaudz labāku. Raudzīties piesardzīgi uz pārmaiņām ir pilnīgi normāli – tā galīgi nav “stulbuma” pazīme. Bailes no nezināmā – tas ir ielikts mums gēnos.
Taisnības labad nākas pieminēt, ka dažos pētījumos cilvēkiem ar ārkārtīgi augstu IQ ir atklāts daudz ne to labāko īpašību. Tādi cilvēki ir pašpārliecinātāki un nevēlas atzīt paši savus trūkumus. To, protams, ir grūti savienot ar labsirdību.
Tomēr IQ nav vienīgais un nebūt ne labākais patiesa intelekta rādītājs. Arvien vairāk zinātnieku sliecas uz to, ka pastāv trīs tipu intelekts, tajā skaitā sociālais un emocionālais.
Empātija – tā ir svarīga emocionālā intelekta sastāvdaļa, – tik ļoti svarīga, ka dāņu skolās to pasniedz vienlīdz ar matemātiku un lasīšanu. Vienu stundu nedēļā bērnus māca būt labsirdīgākiem un līdzjūtīgākiem.
Arī tas ir saprotams. Jo empātija – tā pirmkārt ir spēja saprast cita cilvēka jūtas. Lai tās saprastu, ir vajadzīgs daudz attīstītāks prāts, nekā tikai iegaumēt faktus un atskaņot tos pēc komandas.
Protams, katros noteikumos mēdz būt izņēmumi. Daži cilvēki ar augstu IQ ar labsirdību neizceļas, bet citi, zema intelekta cilvēki demonstrē retu spēju just līdzi.
Tomēr intelekts – tas nav galējs rādītājs. Labsirdība, cieņa pret citu jūtām un spēja adaptēties pārmaiņām, pat ja tās jūs biedē – lūk, patiesie izcilu prāta spēju rādītāji.
Vai jūs tam piekrītat?
