Mīlestība – īpašnieciskums. Jeb māte – narciss.

Problēma ar bērniem, kuri auguši narcistiskas mātes varā ir milzīga. 20. gadsimta 50 – 60tie gadi radīja daudz narcistisku personību. Iespējams pie šādām pārmaiņām vainojama padomju laiku audzināšana.

Narcistiska māte pastāvīgi uztur patoloģisku emocionālo saikni ar savu jau izaugušo bērnu. Neskatoties uz to,ka šādās attiecībās nereti valda dažāda veida vardarbība, bērns nereti ir patoloģiski piesaistīts mātei, kura var tādā veidā bojāt viņa dzīvi.

Narcistiska māte

Protams, neviens jau to bērnu pie radiatora nav piesējis un viņš it kā pēc savas vēlmes paliek pie mātes. Viņs ir emocionāli piesiets pie mātes – juzdamies bezvērtīgs, niecīgs, ka ari izjūtot iedzīto vainas apziņu – kā gan es varu pamest savu māti – viņa mani baroja, ģērba, naktis negulēja.

Un šāda māte neizskatās kā monstrs, jo sabiedrībā vienmēr cenšas rādīt seju “mūsu ģimenē viss ir kārtībā”.

Runa ir par to, ka šāda mātes mīlestība ir pārak stipra un smacējoša, un dēļ šādas mīlestības viņas kontrolē savu bērnu. Šādas mātes savu bērnu uzskata par īpašumu.

Un šādu saikni ir grūti pārtraukt, jo pats bērns, vēl mazs būdams, uzskata, ka kādam ir tiesības valdīt pār viņu. Un māte var darīt, ko viņa grib, jo ir taču māte. Un šādi izaug pārliecība, ka ir normāli būt kāda īpašumam – savādāk es nevienam nebūšu vajadzīgs. Normāliem cilvēkiem nav vajdzīgi partneri – instrumenti, bet šādi instrumenti bieži vien ir vajadzīgi citiem narcisiem.

Kā izskatās mātes narcisa un bērna dzīve:

1. Starp māti un bērnu nedrīkst būt noslēpumu. Ja māte sarīko skandālu, kad uzskata, ka viņas 30 gadus vecā meita kaut ko nestāsta vai slēpj, tas nav normāli. Šādās attiecībās parasti pieaugušie bērni tiekoties ar māti izjūt trauksmi, nemieru un neērtību.
2. Nereti, nu jau pieaugušie bērni paši visu izstāsta par savu dzīvi, viņi nesaprot, ka viņiem drīkst piederēt kāds gabaliņš savas dzīves. Nereti šāda atklātība var slikti beigties – lai cik atklāts bērns būtu, māte atradīs par ko viņu kritizēt.
3. Māte nekautrējas ielīst tur, kur viņai nevajag. Viņa bez problēmām pārkāpj robežas, bāžot degunu sava pieaugušā bērna dzīvē. Piemēram, mierīgi var izlasīt savam pieaugušajam bērnam adresētu vēstuli, vai pārskatīt viņa mantas.
4. Bērns, kurš audzis ar narcistisku māti bieži vien nevar izveidot savas attiecības, jo māte parasti ir pirmajā vietā. Piemēram, var atstāt sievu vienu pašu, kad viņai sākušās kontrakcijas, jo mātei vajag cigaretes aizvest. Šāds bērns cenšās visu laiku konsultēies ar māti – kā pareizāk darīt, mēdz stāstīt sīkumos par savām attiecībam ar otru pusīti.
5. Narcistiska māte it kā visu laiku ir atkarīga no saviem pieaugušajiem bērniem. Viņa pastāvīgi zvana, lai bērni brauc pie viņas, atvaļinājumu un svētkus, lai pavada tikai ar viņu. Kad bērns ir jaunāks un vēl dzīvo pie mātes, tad viņš nevar doties kopā ar draugiem atpūsties, jo visu laiku jādomā – kā gan tur māte. Lai gan māte ir vesela, viņa spēj iedvest vainas sajūtu, – ja nu kaut kas ar mani notiek, kad tu būsi prom.
6. Narcistiskās attiecībās eksistē stingri noteikumi:

• Ja kāds tev zvana vienmēr ir jāpaskaidro – kas zvaīja, kāpēc un par ko runājāt.
• Visām istabām durvis nedrīkst tikt aizslēgtas. Ja tā tiek darīts, tad pieaugušasis bērns, mātesprāt, noteikti kaut ko slēpj.
• Mātei jāzina viss par bērna draugiem. Ja kāds atnāk ciemos, viņa noteikti piedalīsies sarunā.
• Par visu ir jājauta padoms mammai. Savādāk mamma apvainosies, būs skandāli un nesaprašanās.
• Svētki ir jāsvin tikai kopā ar māti. Bez variantiem! Un ja mēģināsi ar kādu citu, mamma teiks, ka tu viņu nemīli.