Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Šķiršanos var pielīdzināt amputācijai. Pat, ja cilvēks saprot, ka tā ir slima ekstremitāte, un operācija glābs dzīvību un veselību, tas vienalga ļoti sāp, un nākas dzīvot tālāk bez tās. Pēc šķiršanās daudzi cilvēki gadiem pārdzīvo un apstājas šajā aizvainojuma, sevis žēlošanas stāvoklī un pretenzijām pret otro pusi. Par ko gan visbiežāk nožēlo pēc šķiršanās?
Kā pārstāt nožēlot par šķiršanos
“Esmu tik daudz ieguldījusi mūsu ģimenē”
Sieviete cieš, jo ir veidojusi karjeru, pastāvīgi bijusi aizņemta darbā, lai sasniegtu labklājību, taču viņas pūles ir palikušas nenovērtētas. Tas, ka sieviete pastāvīgi nav bijusi mājās, nav nodarbojusies ar mājsaimniecību un ģimeni, ir kļuvis par iemeslu vīra neapmierinātībai, skandāliem un laulības šķiršanai.
Nav iespējams atgriezties pagājušajā dzīvē un uzbūvēt to no jauna. Ja esat sapratusi savu kļūdu, tad varat pasargāt sevi no tās nākotnē. Mēģiniet saprast, ka ģimenei ir nepieciešama sieva un māte, un nekādi materiālie labumi un iespējas to neaizvietos.
”Es priekš viņa darīju visu”
Sievietes bieži pieļauj šo kļūdu – viņas pilnībā izšķīst vīrietī, viņa mērķos un vēlmēs.Vīrieši to uztver kā pašu par sevi saprotamu, tāpēc nekad to nenovērtē. Mīlēt un cienīt var tikai līdzvērtīgu personību, bet, ja tā ir izšķīdusi, pazudusi viņā, tad ko gan šeit cienīt?
Pacentieties atcerēties sevi iepriekšējo, kāda jūs bijāt pirms iepazīšanās ar savu vīru. Padomājiet, ar ko jūs viņu piesaistījāt, ar ko iepatikāties. Paanalizējiet tās izmaiņas, kas ar jums notikušas pa kopdzīves gadiem. Aprakstiet to visu uz papīra, novērtējiet sevi un vīra vēsumu, tad jūs uzskatāmi ieraudzīsiet visas savas kļūdas, un galveno no tām – jūs upurējāt sevi šīm attiecībām. Taču upuris tiek pasniegts kā dāvana, bet pēc tam par to aizmirst.
“Esmu vainīga, ka nespēju saglabāt laulību”
Tā saka tās, kuras automātiski vaino sevi visās likstās. Viņas skatās uz realitāti caur vainas kompleksu un visā saredz tikai savas kļūdas.
Atcerieties dažādas situācijas un mēģiniet padomāt, kas izmainītos, ja jūs būtu rīkojusies savādāk? Atrodiet savu kļūdu saknes un centieties tās nekad vairs nepieļaut. Pārstājiet spēlēt apstākļu upura lomu, ņemiet atbildību par savu dzīvi savās rokās un rīkojieties, tā, kā gribas jums pašai.
“Es visu darīju pati”
Tā runā sievietes, kurām ir nācies visu “ģimenes vezumu” vilkt uz saviem pleciem, nesaņemot palīdzību. Šeit ir jāpadomā – jūs to nesaņēmāt tāpēc, ka to nelūdzāt, vai jums to vienkārši nesniedza? Iemesls ir viens – jūs uzņēmāties visu atbildību, cerot vienkārši saņemt atbalstu. Patiesībā jūs tikāt atņēmusi vīram viņa galveno vīrieša lomu – būt stipram un veikt visus savus pienākumus. Viņš pārstāja būt vajadzīgs, tāpēc arī aizgāja.
Ir jāiemācās būt vājai, lūgt palīdzību, ar prieku to pieņemt. Lūdziet bērnus palīdzēt jums mājas pienākumu pildīšanā, stāstiet par to, kas jums nepieciešams. Tas palīdzēs nepieļaut vecās kļūdas un veidot jaunas attiecības.
“Es domāju, ka viņš ir savādāks”
Šīs sievietes iemīlas nevis konkrētā vīrietī, bet gan ideālā tēlā, kuram viņš ir līdzīgs. Bet pēc tam, kad vīrietis pārstāj tam atbilst, cenšas viņu pārtaisīt, lai viņš mainītos. Jūsu laulībā nav bijis uzticēšanās un savstarpējas sapratnes. Jūs sargājāt savu teritoriju un negribējāt ievērot neko lieku.
Atzīstiet savas kļūdas un padomājiet, kas jums ir labāk – brīvība vai dzīve pārī? Ja otrais, tad ir jāiemācās saskatīt reālo cilvēku, iepazīt viņu, pieņemt ar visiem trūkumiem un strādāt pie attiecībām.
“Žēl, ka nepametu viņu pirmā”
Te runā niknums un ievainotā patmīlība. Sievietes nožēlo nevis to, ka izjukusi ģimene, bet gan to, ka nevis viņa ir kļuvusi par šķiršanās iniciatori. Viņas cenšas atriebties, parādīt savu pārākumu, iestrēgst šajās sajūtās un nevirzās tālāk.
Svarīgi ir nevis tas, kurš kuru pameta, bet gan, kādēļ tas ir noticis. Iespējams, ka jūs esat “karaliene”, bet tā otra ir daudz sliktāka par jums, un tad? Ne jau visiem patīk karalienes, daudziem ir vajadzīgas tieši tās, ar kurām ir silti un labi. Jūsu bijušajam vīram bija pilnīgas tiesības izdarīt savu izvēli, bet jums nāksies to pieņemt un virzīties tālāk.
“Es atmetu visus sapņus ģimenes dēļ”
Daudzas sievietes pamet mācības, interesantu darbu, pārstāj augt un attīstīties. Viņas zaudē draugus, koncentrējot visu uzmanību uz ģimeni un bērniem, un pēc tam brīnās, ka pārstāj interesēt arī vīru.
Jūs izdarījāt savu izvēli, jums toreiz ar varu neviens nespieda to darīt. Pārstājiet sevi žēlot un apzinieties, jums ir dota otra iespēja dzīvot tā, kā kādreiz gribējās. Mācieties, attīstieties, kļūstiet par tādu cilvēku, kāda gribējāt būt. Tagad jums nav jābaidās, ka tas negatīvi atsauksies uz ģimeni. Un tad jūs satiksiet vīrieti, kurš dalīs ar jums jūsu intereses.
