Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Maijs ir viens no dārzkopjiem spraigākajiem mēnešiem gadā, un mēs ceram, ka šis bezmaksas sējas un dārza darbu mēness kalendārs dos jums zināmu atspēriena punktu darbu plānošanā.
Dārza darbu kalendārs maijam
Laika apstākļi maijā
Mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā ir no +8,5°C (Kurzemes ziemeļos Kolkasragā) līdz +12,2°C Rīgā. Bet vēsturiski maijā visaukstākais laiks ir bijis 1927. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā nepārsniedza plus 6-7 grādus. Vissiltākais laiks maijā bija 2013. gadā. Togad, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, mēneša vidējā gaisa temperatūra piekrastes rajonos sasniedza 11-14, bet iekšzemē 14-16 grādus.
Šim mēnesim visai raksturīgas ir nakts salnas. Gaisā jūras piekrastē tās parasti beidzas maija pirmajā dekādē, Latvijas rietumu un centrālajā daļā – otrajā dekādē, bet ziemeļaustrumos un Vidzemes augstienē – tikai trešajā dekādē. Tomēr visai bieži aukstos pavasaros salnas gaisā un uz augsnes virsmas var būt līdz pat mēneša beigām visā Latvijas teritorijā.
Dārza darbi
Augļudārzā. Kailsakņu stādus var stādīt vēl mēneša sākumā. Nepieciešamības gadījumā pirms vai arī uzreiz pēc ziedēšanas veic augļu koku miglošanu. Maijā zied lielākā daļa augļukoku un krūmu, tāpēc pret salnām sagatavo dūmu sveces jeb arī kādus dabiskos līdzekļus. Laista iestādītos augļu koku un krūmu stādus. Irdina zemi. Potē augļukokus. Stāda jaunos zemeņu stādus, kā arī brūklenes un dzērvenes.
Sakņu dārzā. Maijā jāiesēj un jāiestāda lielākā daļa dārzeņu. Pirmajos datumos būtu jāpabeidz dobju gatavošana. Neapkurināmās siltumnīcās stāda gurķus, tomātus, papriku, arī kabačus. Laukā sēj dilles, salātus, spinātus, skābenes, burkānus, bietes, kāļus, rāceņus un redīsus. Arī zirņus un pupas. Kļūstot siltākam – siltumu mīlošās sviesta un dārza pupiņas. Stāda kartupeļus un sīpolus, kāpostus, ziedkāpostus un brokoļus. Var jau novākt redīsu, maurloku, salātu un skābeņu ražu.
Košumdārzā. Laista un mēslo stādījumus, ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes. Maija pirmajā pusē ārā izstāda asteres, lefkojas, lauvmutītes un neļķes. Vēlāk sēj cinnijas, begonijas, salvijas, samtenes un citas pret augstumu vārīgākas puķes ar tādu aprēķinu, lai tās nesadīgtu pirms salnu izbeigšanās. Mēneša sākumā veic zālāja aerāciju, otrajā pusē to sāk pļaut. Balkonu īpašnieki kastēs nomaina zemi un mēneša otrajā pusē, vadoties pēc laika apstākļiem, sēj vai izstāda izvēlētos krāšņumaugus.
Tā kā maijs nav no tiem mitrākajiem gada mēnešiem, tad rozes apmēram reizi nedēļā jālaista. Šim darbiņam izvēlamies lapu dienu agrus rītus vai vakarus un cenšamies nesaslapināt puķu karalienes lapas.
Vispārīgs skaidrojums dārza darbu kalendāra lietošanai
Būtu jāievēro atšķirības starp sēšanu un stādīšanu. Sējot mazāk jāseko tam, kādā zīmē atrodas mēness un no tā izrietošais dalījums stihijās (ziedu, sakņu, augļu un lapu dienas), kā arī mūsu tabulā ar zaļu iezīmētais stādāmais laiks. Svarīgāk, lai sēšana notiktu augošā mēnesī tuvāk pilnmēnesim, vai pat neilgi pēc tā kulminācijas. Mazākā mērā tas attiecas arī uz stādīšanu, ko nevajadzētu veikt pašā pilnmēnesi. Senču ticējums, ka tās kultūras, kam raža ienākas virs zemes jāstāda augošā mēnesi, bet tās, kam zem – dilstošā, joprojām ir spēkā. Tabula palīdzēs atrast no labvēlīga laika vislabvēlīgāko, bet no nelabvēlīga – pieņemamu, jo mēs bieži neesam sava laika saimnieki.
!Tabulā ir norādīti precīzi mēness fāžu un tā zodiaka zīmes maiņas laiki. Tātad būtu jāpiegriež vērība arī zīmju maiņas pulksteņa laikiem. Piemēram, 17. maijā līdz 16:36 Mēness atradīsies Zivju zīmē, bet pēc tam – Auna zīmē.
Sīkāk par to, kā darboties ar kalendāru, var lasīt šeit. Informāciju par mēness ciklu izmantošanu dārzkopībā var atrast rakstā “Mēness un dārzs“, kā arī rakstos par augļu, lapu, ziedu un sakņu dienām.
Mūsu veidotās tabulas sagatavošanā NETIEK izmantota vācu pētnieces Marijas Tūnas metodika, tāpēc ar atsevišķiem citur publicētiem dārza darbu kalendāriem var būt ievērojamas atšķirības.
Tabulā izmantotie apzīmējumi:
