Tieši.lv Tieši tas, kas vajadzīgs.
Dažkārt ir vērts atcerēties vecmāmiņas receptes, kuras kādreiz pielietotas saaukstēšanās, klepus, iesnu un temperatūras gadījumā.
Ja bērnam ir atklepojošs klepus, vāra līdz nepilnai gatavībai kartupeļus ar visu mizu un piesien mazajam pie krūtīm un uz muguriņas – lai pasildās. Sildās tik ilgi, kamēr ir pacietība – pacietības veicināšanai mēdz uzlikt kādu labu multfilmu. Pēc tam bērnam jāliek lēkāt pa gultu vai jākutina – lai klepus nāk ārā. Svarīga piezīme – sildīšanas pasākumus nedrīkst izpildīt, ja ir temperatūra, citādi tā pacelsies vēl lielāka. Sildīt krūtiņas bērnam nevajadzētu arī, ja ir dzirdama svilpošana, kas varētu liecināt par bronhu sašaurinājumu. Tādā gadījumā efekts būs negatīvs, jo stāvoklis pasliktināsies. Ar kartupeļiem ir jābūt arī uzmanīgiem, lai nav par karstu, lai neveidojas apdegums. Drošāk ir sildīt muguriņu, krūtis nē.
Priežu sīrups pret klepu. 1 kilograms priežu čiekuru, kas jāievāc līdz 6. jūlijam, 2 kilogrami cukura un 2 litri ūdens. Čiekuriņus aplej ar verdošu ūdeni, patur 10 minūtes. Kamēr čiekuri mirkst, sagatavo sīrupu. Pēc 10 minūtēm čiekurus nokāš un liek sagatavotajā sīrupā vārīties uz lēnas uguns. Vāra 3 stundas, ik pa laikam pamaisot un nosmeļot putiņas. Gatavs sīrups izskatās tumši sarkans. Caur sietiņu izkāš, sīrupu pilda burkās un aizvāko, var glabāt istabas temperatūrā, bet pēc atvēršanas jāglabā ledusskapī. Šo sīrupu var dot gan bērniem, gan pārējiem ģimenes locekļiem, kad ir klepus, vai kakla iekaisums. Parasti dod pa ēdamkarotei līdz pat 5 reizēm dienā. Palīdz dažādiem klepus paveidiem – gan sausam, gan mitram.
Medus un rutks. Ņem melno rutku, nogriež augšu, izgrebj caurumu, atstājot gar malām rutka baltumu (izgrebto baltumu nemetiet ārā, to var droši apēst vai izmantot salātos), iepilda izgrebtajā iedonē medu, uzliek nogriezto rutka augšas “cepurīti” un atstāj vairākām stundām ievilkties. Kad medus sāks suloties un mazliet tecēt pāri rutka malām, dabīgās klepus zāles ir gatavas. Pēc tam dzer pa tejkarotei trīs reizes dienā.
Jūras sāls uzkarsēta pannā- ieber vilnas zeķītē, un var izsildīt krūtis un muguru, kā arī pēdas, bet ar nosacījumu ka nav paaugstināta temperarūra. Vēl klepu un sāpošu kaklu var ārstēt ar islandes ķērpja novārījumu – tējkarote drogas uz krūzi ūdens, 5 minūtes vāra, lieto pa malkam dienas garumā. Nebrīnieties, tas nav nekāds svešzemju augs, bet sastopams mūsu Latvijas mežos, kad sēņojiet, esiet vērīgi skatieties zem kājām – var atrast ķērpi. Tas ir dabā viens no spēcīgākajiem antibiotķiem, ar to var ārstēt plaušu saslimšanas un arī angīnu.
Sīpols ar medu – nomizo sīpolu un smalki sagriež. Samaisa ar medu. Proporcija – 1:1. Dabisks, organismu spēcinošs pretsaaukstēšanās līdzeklis gatavs! Pagaida, līdz tas sāk suloties, un var ēst. Vislabāk notiesāt visu maisījumu vienā reizē, nevis glabāt vairākām. Svaigs tas ir efektīvāks. Izmanto pret klepu un kakla sāpēm. Līdzekļa efektivitātei rodams arī skaidrojums – sīpola, gluži tāpat kā ķiploka sula, satur fitoncīdus, bioloģiski aktīvas vielas, kas nomāc organismam nelabvēlīgo baktēriju augšanu.
Ingvera tēja – varbūt mūsu senči ingveru nepazina, taču mūsdienās pikantā ingvera saknes tēja ar medu un citronu kļuvusi par vienu no populārākajām tautas metodēm gan saaukstēšanās profilaksei, gan ārstēšanai. Sagriež nelielu gabaliņu ingvera saknes ripiņās, uzlej glāzi karsta ūdens, pievieno citronu un saldumiņam medu, un dzēriens gatavs. Pilnīgi visas tā sastāvdaļas iedarbojas pret saaukstēšanos.
Tvaika inhalācijas – lai attīrītu elpceļus no saaukstēšanās vīrusiem, visvienkāršākais veids ir tvaika inhalācijas. Ielej traukā karstu ūdeni, uzsedz sev uz galvas dvieli un elpo tvaikus.
Pilnīgi pietiek ar tīru ūdeni, taču papildu efektam inhalācijām parasti izmanto karst kumelīšu tēju vai kartupeļu ūdeni, kas palicis pēc to vārīšanas.
Tīram ūdenim var pievienot arī dažas piles skujkoku vai eikalipta ekstrakta.
